Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Deputāti un nauda

JĀNIS BUHOLCS
12:44
30.09.2015
3

Nākamā gada budžeta veidošanas laikā ir izskanējis politiķu aicinājums nepalielināt deputātu algas. Ņemot vērā, kādas grūtības ar valsts atbalsta palielināšanu ir bijušas citām sabiedrības grupām, ieskaitot pensionārus, tas būtu adekvāts žests. Tomēr ir kāda joma, kurā deputāti cer turpināt tērēt – tās ir tās saucamās “deputātu kvotas” jeb deputātiem pieejamā naudas summa, ko viņi paši var tērēt dažādiem projektiem.

Deputātu kvotu sistēmu deputāti nereti novirza dzimtajai pusei, tādējādi atbalstot un atalgojot savus vēlētājus. Šīs sistēmas atbalstītāji norāda, ka šādā veidā deputātiem ir bijusi iespēja izdarīt daudz labu darbu – piemēram, bieži vien finansējumu saņem mācību iestādes vai nevalstiskās organizācijas. Tomēr daudzi atzīst arī, ka sistēma ir greiza. Šis greizums izpaužas dažādos veidos.

Jāsāk ar to, ka šis ir visnotaļ savdabīgs veids, kā valsts var finansēt sabiedriski derīgus pasākumus. Ja kādai skolai vai bibliotēkai ir nepieciešams aprīkojums vai remonts, pastāv noteikta kārtība, kā šīs vajadzības ir izskatāmas un apmierināmas. Protams, ne tuvu visas vajadzības ir iespējams apmierināt – it sevišķi tas ir sakāms par situācijām, kurās finansējums būtu jāsniedz pašvaldībai, taču pašvaldība to nevar atļauties. Tādā gadījumā kāds deputāts var izrādīt savu labo sirdi un ietekmi, lai pasmeltu naudu no citurienes. Taču kas atliek vietām un teritorijām, kurām vai nu nav deputāta, kam ko tādu palūgt, vai arī viņu lūgumi netiek uzklausīti?

Šis aspekts ved pie nākamās iebildes. Ja deputātu kvotu sistēma ļauj tiem atdarīt ar labu saviem atbalstītājiem, tas ir tāds netiešs popularitātes pirkšanas pasākums. Pie mums politiķi vēlētājiem vairs nedod banānus, bet par tiešiem maksājumiem, lai cilvēki nobalsotu par konkrētu sarakstu un kandidātu, draud nopietnas nepatikšanas. Savukārt deputātu kvotas ļauj deputātam atgādināt, kāda ir “pareizā” izvēle vēlēšanās. Šī nav deputāta nauda, taču deputātam, valsts naudu novirzot konkrētam mērķim, ir iespēja pašam uzdoties par šīs naudas īsteno avotu. Var nebūt svarīgi, cik šis deputāts ir rezultatīvs parlamenta darbā un kāds ir viņa viedoklis dažādos politiskos jautājumos – balsu zvejošanā daudz efektīvāka ir taustāmu labumu izsniegšana. Tiesa, arī šādā situācijā nav caurskatāmi, kurus no sev izteiktajiem lūgumiem paši deputāti atbalsta un kurus ne. Arī sabiedriski nozīmīgo vajadzību allaž būs krietni vairāk, nekā varēs apmierināt ar tiem 20 tūkstošiem eiro, kas ir katra deputāta rīcībā.
Turklāt būtiski arī tas, kādā veidā tiek izvērtēts katrs deputātu iesniegtais finansējuma pieprasījums. Spriežot pēc publiski izskanējušās informācijas, kritēriji ir visnotaļ nekonkrēti. Katrs deputāts var izlietot sev pieejamās kvotas, ja vien kolēģi paši konkrēto priekšlikumu atbalsta. Taču atbalstu nereti noteic deputāta politiskā piederība. Vienas tematikas priekšlikums – piemēram, par naudas līdzekļiem izglītības iestādēm vai mūzikas instrumentu iegādi – var saņemt atšķirīgas atbildes atkarībā no tā, vai priekšlikuma iesniedzēja partija ir vai nav pārstāvēta valdībā.

Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis aprīlī atklāti pateica, ka komisija bieži vien savu lēmumu par priekšlikumu balsta tikai uz tā, kā iesniedzējs pats līdzekļu nepieciešamību ir argumentējis, bet fakti un budžeta tāmes pārbaudītas netiek. Komisijas viedokli drīzāk nosaka “intuitīvs” priekšlikuma vērtējums. Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis savukārt atzina, ka pašlaik nemaz netiek vērtēta iesniegto priekšlikumu lietderība. Citiem vārdiem – deputāti par normu pieņem, ka viņu kolēģi ir ieinteresēti izsniegt saviem labvēļiem dažādas praktiskas “dāvanas”, – pietiek ar to, ka šie devumi izskatās puslīdz sabiedriski derīgi un ka pieprasījuma pieteicējam ir atbilstoša politiskā piederība.

Šogad valdošās koalīcijas pārstāvji gan ir solījuši kaut nedaudz laboties un vairs nevadīties tik ļoti pēc priekšlikuma iesniedzēja politiskās piederības. Tomēr, neskatoties uz to, ka ne tikai opozīcijas, bet arī daži pozīcijas deputāti veltījuši kritiskus vārdus šai sistēmai, īstas vēlmes to atcelt nav. Galu galā, kaut kādu praktisku labumu kāds, kam citkārt nebūtu cerību uz valsts vai pašvaldības pretimnākšanu, jau saņem.

Nākamā gada budžetā gan šādas kvotas nav ierakstītas – taču tas nenozīmē, ka to nebūs. Līdzekļus var piešķirt no naudas, kas ir atvēlēta neparedzētiem gadījumiem. Tā jau ir, līdzekļi neparedzētiem gadījumiem pēdējā laikā ir glābiņš visdažādāko vajadzību apmierināšanai – sākot no tādām patiesi neparedzētām situācijām kā dabas katastrofas un beidzot ar 4. maija svinību pasākumiem. Šī pieredze liek jautāt, vai konkrēto budžeta programmu nevajadzētu sadalīt atsevišķās apakšprogrammās, kurā viena būtu veltīta “neparedzētiem” gadījumiem, bet cita – patiešām neparedzētiem. Lai cik vērtīgi arī nebūtu, vismaz daži no deputātu atbalstītajiem projektiem, fragmentāri un nekonsekventi tēriņi, nav tas pats, kas neparedzētas situācijas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
5

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
26

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
29

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
38

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
24

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
50

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
14
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
10
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
7
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
10
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi