Televīzijā gan redzētas kailas sievietes, arī savvaļas dzīvnieku kostīmos ģērbušies cilvēki, kuri protestē pret kažokādu izmantošanu un dzīvnieku audzēšanu nebrīvē. Viņi aizstāv dzīvās radības, kurām ir tiesības dzīvot savā vidē. Cik procentu pasaules iedzīvotāju tā domā, nav svarīgi, viņi pauž savu. Tiesa, ļoti bieži agresīvi, nepieņemami.
Pavisam nesen divās Latvijas ūdeļu audzētavās atbrīvotāji no sprostiem izlaida dzīvniekus. Vienā tika izlaista 41 ūdele, 15 neizdevās vairs noķert, un 90 nesen dzimušie mazuļi, atstāti bez mātes siltuma, gāja bojā. Otrā uzņēmumā, atverot 400 būrus, izbēga simts ūdeles. Atkal bojā gājuši mazuļi un vairāki savvaļas dzīvnieki nokļuvuši dabā. Vai tas ir barbarisms, ļauprātība, stulbums vai sava viedokļa paušana? Biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītājs taisnojas, ka biedrībai par atgadījumu detaļām nekas nav zināms un tā neatbalsta šāda veida cilvēku patvaļīgas aktivitātes. Viņš arī medijos pauž viedokli, ka pasaules praksē, ielaužoties uzņēmumos un izlaižot dzīvniekus no krātiņiem, tiek izlaisti vairāki tūkstoši, nevis vien pāris desmitu vai simtu. Līdz ar to viņam neliekas, ka šie gadījumi ir dzīvnieku aizstāvju veikti. Tā teikt, daži upuri, nieks, būtu tūkstoši, lūk, būtu sevi parādījuši.
Protams, katram ir savs uzskats, kā jādzīvo, kas pareizi, kas ne. Gadsimtu gaitā mainās tradīcijas, ieražas, arī izpratne par lietām. Tas ir pašsaprotami, jo mainās arī cilvēks, viņa vērtību un pasaules izpratne. Kā paust savus uzskatus, kā par tiem pārliecināt citus, iespējas ir dažādas. Darīsi agresīvi, noteikti ievēros. Ar to visur pasaulē izceļas dzīvnieku aizstāvji. Un viņu rīcības rezultātā bojā gājuši tūkstoši audzētavu dzīvnieku. Tas saucas – mēs aizstāvam dzīvniekus. Absurds!
Vilkt mugurā zvērādas kažoku vai ne, ir katra paša izvēle. To nosaka arī maka biezums. Vai dzīvnieki vainīgi un tāpēc jābendē, ka kāds vēlas tā kažoku? Vai tā arī nav atbilde dzīvnieku draugu biedrību aktīvistiem? Tāpat, kā cilvēki tiek mācīti no rītiem ēst putru vai iztikt bez smēķēšanas, viņi jāmāca arī iztikt bez kažokiem. Jo mazāk būs to, kuri gribēs ziemā silti un skaisti apģērbties dabīgās ādās, jo mazāk būs audzētavu. Bet iegrozīt cilvēku prātus ir daudzreiz grūtāk, nekā ielavīties audzētavā un tumsiņā atvērt būrus. Sasniegts tikai viens – pievērsta uzmanība un iegūts to nosodījums, kam patiešām nav vienaldzīga neviena dzīvā radība. Ar barbarismu cilvēkus nevar izaudzināt.
Dzīvnieku draugi, atbrīvotāji, laikam jau nav ieinteresēti kaut ko saprast kopsakarībās. Dzīvnieks, kas paaudzēs audzēts nebrīvē, nav spējīgs izdzīvot savvaļā. Speciālisti atgādina, ka šādas ūdeles meklē iespēju baroties cilvēka tuvumā, bet lielākā daļa iet bojā. Retas izdzīvo, taču tās izspiež citus līdzīgus plēsējus no savas bioloģiskās nišas. Melnā Amerikas ūdele izēd uz zemes ligzdojošo putnu ligzdas un var nomedīt arī perējošās putnu mammas, tās apdraud mājputnus un ļoti veikli ķer zivis un vēžus. Pie tam dzīvniekiem, kas auguši nebrīvē, ir lielāki pēcnācēju metieni. Eiropā, tai skaitā Latvijā, Lietuvā un daļā Igaunijas, pilnībā ir iznīkusi vietējā suga – Eiropas ūdele. Un iemesls vienkāršs – konkurē Amerikas ūdele. Amerikas ūdele Eiropas savvaļā tiek uzskatīta par invazīvo sugu, Eiropas Savienība aicina dalībvalstīm darīt visu iespējamo, lai to skaitu samazinātu. Jāpiebilst, lai kāds nepārprot, – savvaļā nevis audzētavās.
Tā ir – zemeslode ir apaļa, tauriņa spārnu vēziens var radīt sniega nogruvumus kalnos, kāda neapdomīga cilvēka rīcība atņemt dzīvību dzīvnieku mazuļiem un radīt draudus kādai dzīvnieku sugai. Ar prātu vienkārši ir jādraudzējas un jāiemācās redzēt tālāk par degungalu un savām namdurvīm.
Komentāri