Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Daba dziedē, mēs to piesārņojam

Monika Sproģe
10:55
21.12.2016
7

Piektdienas pēcpusdienas parasti ir vissatraucošākās. Drīz, drīz darba nedēļai varēs pielikt kārtīgu punktu. Sadarījusi visus darbiņus, bet nepadarītos vienkārši ignorējot, izķeksēju mugursomu no skapja. Ar apmierinātu nopūtu domāju, kā gan man paveicies! Paveicies, ka mani no visām četrām debespusēm ieskauj meži un pļavas, ka nav stundām jāsēž sastrēgumos, lai izkļūtu no pilsētas džungļiem. Man nav jāapskauž cilvēki, kuri dodas pretī izaicinājumam atklāt jaunas vietas, es nesēžu ar čipsu paku siltā dīvānā, kuru ieskauj dzīvokļa sienas. Nē! Man viss ir vienkārši, un par to atgādina priedes aiz loga.

Dažām meitenēm vajag dimantus, bet citām hammaku (kokos iekarināmu guļamsistēmu), mieru, klusumu un siltu tēju. Taisnība bija tai itāļu meitenei, kas teica, ka pie mums ir meditatīva daba. Tā pati neprasot iespiedusies mūsu esībā. Redzi, itāļi šādu mieru nemaz nevar izturēt, tas viņus padarot trakus. Bet ko nu par citiem, labāk paskatīties uz sevi.

Kad sēdi mājās, šķiet, arī citi dara tāpat. Kurš dullais gan tādā laikā iet ārā? Ārā tumšs, mīnus septiņi grādi, kurš šādā vakarā skrien krosiņu? Taču, izbāžot savu snīpi tālāk par piemājas slieksni, saproti, ka visās malās kaut kas kust, pilsēta neguļ. Pat deviņos vakarā cilvēki skrien, sporto, bet, ejot gar Gauju, pamani, kā trijotne rūdās ledainajā peldē. Kolosāli!

Cilvēki met sev izaicinājumus un dodas piedzīvojumos. Turklāt pēdējos mēnešos patīkami uz meža takas sastapt svešiniekus, tādus pašus ar mugursomām plecos, un saņemt saulainu: “Sveiki!” Nu tā vairs nav ārzemnieku paraža, beidzot arī mēs, aukstie letiņi, uzsmaidām viens otram un sasveicināmies.

Ņemot vērā, ka ikdienā pārvietojos ar auto, šādas pastaigas vakaros nāk tikai pa labu, jo aizved prom no trokšņainiem lielceļiem un ļaužu burzmas. Saprotu, ka var arī citādāk, var dabiskāk un vieglāk. Abi ar vīru dodamies arvien dziļāk mežā un meklējam to ideālo vietu, kur var iekurināt ugunskuru, uzcept līdzi paņemtās desiņas, piekost maizi un izdzert krūzīti karstas tējas no termosa. Te kā uz pasūtījumu priekšā egļu pudurītis. Saaugušas skaistā ielokā, tās veido zaļo dabas istabu. Uguni iekurt viegli, treniņš nācis pa labu. Mežā krēslu nomaina tumsa, iestājas pilnīgs miers. Turpat netālu var dzirdēt Gaujas plūdumu.

Esam mežā un upes malā, karstā tēja sasilda. Veramies sprakšķošajās dzirkstelēs, ik palaikam pārbaudot, vai apkārt viss mierīgi. Šķiet, tēja garšīgāka un pat maize bez sviesta ir izcila. Tā, ne čiku, ne grabu, piezogas prieks. Prieks, kas radies vienkāršībā.

Tik viena gan žēl. Tukšas konservu bundžas, stikla pudeles un burkas, dakšas, naži, maisi, papīri un visādi citi civil-fekal-kritumi ir vai uz katra soļa. Visbriesmīgākās ir ugunskura vietas, pie kurām ērti piebraukt ar mašīnu. Kad gribam nedaudz dabas, gribas savest kārtībā savas domas vai vienkārši neko nedomāt, tad gan cilvēki zina, kurp jādodas. Taču tikko kārtīgi atpūtušies, nomet meža vidū savu drazu, lai daba pati tiek ar to visu galā, pagriežas un dodas prom.

Nobeigumā tikai teikšu – nebiju domājusi, ka starp sportistiem ir arī Cūkmeni. Jā. Starp orientēšanās entuziastiem un arī starp riteņbraucējiem. Spīdīgo enerģijas batoniņu, pulverīšu un dzērienu iesaiņojumu paliekas trasēs, uz takām var manīt ik pēc pārdesmit metriem. Būtu jauki ceļā uz panākumiem dabai atdot kaut pašu mazumiņu – kārtību aiz sevis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
21

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
28

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
35

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
22

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
49

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
32

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi