Jā, mani dati ir mana bagātība un reizē arī posts. Ar tiem es esmu un varu būt pasaulē un darīt neiedomājamo. Bet es tos varu sargāt vienalga aiz nezin cik parolēm, atslēgām vai raganu apļiem, ar dažiem klikšķiem pa tastatūras taustiņiem tie kā uz greznas paplātes parādās visās valsts un pašvaldības iestādēs, bankās, pakalpojumu sniedzēju uzņēmumos un iepirkšanās portālos. Ja vien ir pieeja, kaut tālruņa numurs, lūdzu, te arī cilvēks, kurš interesē.
Par to, ka informācija par mežu īpašniekiem ir pieejama ne tikai dienestiem, kuri uzrauga mežu apsaimniekošanu, runā gadiem. Par uzbāzīgiem mežu uzpircējiem pērn oktobrī Latvijas Televīzijā bija veltīts “Aizliegtā paņēmiena” raidījums. Uzņēmumi datus vienkārši nopērk, tad atliek neatlaidīgi zvanīt, pārliecināt, ka mežs jāpārdod, un jāsola augstākā cena. Kur šie uzņēmumi dabū mežu īpašnieku tālruņu numurus, kas nopludina datus, tā arī palika neatbildēts.
Pirms dažām nedēļām telefonā atskanēja sievietes balss: “Jūs vēlaties atjaunot mežu?” Apmulsu, un ne no karstā laika. “Kāpēc jūs tas interesē?” manī radās ziņkāre. Viņa pastāstīja, ka firma, kuru pārstāv, piedāvā pakalpojumu. “Jums taču ir platība, kas jāatjauno?” sieviete pārjautāja, lai gan skaidrs, ka to zināja. Mēģināju viņu aizskart, ka tāds piedāvājums var būt krāpniecība, bet atbilde bija tik skaista un naiva: “Es tikai daru savu darbu.” Kad tomēr gribēju saprast, kur ņēmusi tālruņa numuru un kā zina, ka man ir mežs, pateiktā patiesība aizsita elpu: “Jūs taču esat dzirdējusi par datu noplūdi!” Nudien, esmu gan. Tāpat, kā pārliecinājusies par datu apmaiņas ātrumu. Atliek vien kādas institūcijas pieteikumā ielikt ķeksīti vai izņemt izziņu, tūlīt kāds piedāvās pakalpojumu tieši tiem darbiem, kādus mežā plāno.
Ir izsludināta pieteikšanās atbalstam meža ieaudzēšanai, retināšanai, atjaunošanai un ekosistēmu uzlabošanai, mežu īpašnieki interesējas. Un tikpat cītīgi to dara dažādas firmas. Nav jau pamata teikt, ka tās ir krāpnieki, bet metodes, kādas tās ir gatavas izmantot, gan nešķiet pieņemamas. Tāpat nav attaisnojams ieguldījums kāda datu nopludinātāja privātajā maciņā. Vai patiesi viņš ir tik neredzams?
Pasaulē ir tik daudz kā svarīgāka par vienu telefona zvanu, bet kādam tas var sagriezt dzīvi ar kājām gaisā. Un tas jau ir stāsts par krāpniekiem. Viņu izdomai, saldajai valodai, mērķtiecībai, pārliecināšanas spējām nav robežu. Bet kā man nosargāt savu bagātību — datus, lai tie nekļūtu pašai par postu?
Komentāri