Par faktiem
Redakcijas rīcībā ir neatkarīgu ekspertu SIA “LaKalme” ziņojums, kuri veica Līgatnes attīrīšanas iekārtu detalizētu apsekošanu un deva slēdzienu un ieteikumus to darbības uzlabošanā. Ziņojumā minēts, ka faktiskais aerotenku apjoms iekārtās ir 46 m3, bet esošajam notekūdeņu daudzumam nepieciešamais apjoms ir 120 m3. Saskaņā ar ekspertu atzinumu nepieciešams izbūvēt papildu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, pēc provizoriskiem aprēķiniem tam nepieciešami vairāk nekā 100 tūkstoši eiro.
Raksta autoram bija iespēja iepazīties ar uzņēmuma “Vinda” un Valsts vides dienesta oficiālo saraksti par veiktajiem uzlabojumiem attīrīšanas iekārtās. Tā apstiprina, ka šogad, pateicoties uzstādītām papildu aerācijas iekārtām, aerotenku apjomu izdevies palielināt no 46 m3 līdz 60 m3.
Tāpat bija iespēja iepazīties ar detalizētu veikto darbu un to izmaksu pārskatu. Skaitļi ir iespaidīgi – uzņēmums “Vinda” šogad Līgatnes attīrīšanas iekārtu un ūdenssaimniecības sakārtošanā jau ieguldījis vairāk nekā 90 tūkstošus eiro, neskaitot ikdienas uzturēšanas un apkopes darbus!
Par interpretācijām
Teikšu godīgi, Aināra Šteina vēstuli lasīju ar profesionālu skaudību (bez ironijas). Tik meistarīgi izgriezts verbālais slaloms sen nebija trāpījies. No pagara raksta, kas veltīts novada ūdenssaimniecības problemātikai, izcelt vienu teikumu un tad ar vārdiem – “lasot šo apgalvojumu nevilšus iezogas domas” – pārmest šmaugu laipu uz plašo interpretāciju pļavu, pilnībā mainot tematisko fokusu… Un, skat, dienišķu saimniecisku ķibeļu vietā mums ir jau krimināldrāma par liela mēroga korupcijas gadījumu, kur, iespējams, nozagti desmitiem tūkstošu latu! (Tas, kāpēc vēstules autoram nevilšus iezogas tieši šādas domas, kā teiktu Zigmunds Freids, ir interesants jautājums. Bet atstāsim psihoanalīzi iekavās).
Lai netaisnības apliecinājums būtu pārliecinošāks, kā arguments tiek piesaukts arī Raimonds Vējonis, kurš tālajā 2010.gadā piedalījās Līgatnes attīrīšanas iekārtu atklāšanā. Visiem taču zināms, ka Vējoņa kungs, būdams vides ministrs un vēlāk Valsts prezidents, braucot atklāt jaunus objektus, vienmēr vispirms vilka no kabatas ārā lielo mērlenti, visu rūpīgi pārmērīja, pārliecinājās par atbilstību un tikai tad teica savus leģendāros vārdus: “Laikam no sākuma jāierauj!”
Bet vēstules noslēgums ir vienkārši elegants ķirsītis uz tortes. Tās autors prasa redakcijai atsaukt…. ne to, kas bijis rakstā, bet viņa paša nevilšus iezagušās domas par liela mēroga noziedzīgu nodarījumu, ko pieļāvušas valsts, pašvaldības un uzņēmēju amatpersonas!
Tiešām meistarīgs slaloms, kas apliecina labu politisko rūdījumu un vārdu kauju instrumentu atvilktnes satura pārzināšanu. Taču man šķiet, ka novadā, kas ir viens no lieliskās bioreģiona izveides idejas virzītājiem, noderīgāk būtu vairāk koncentrēties uz konkrētiem saimnieciskiem risinājumiem ūdenssaimniecības sakārtošanā, ne verbālā slaloma tehnikas slīpēšanu.
Komentāri