Vidusskolu absolventi jau izstāvējuši garās rindas dokumentu iesniegšanai augstskolās. Šis ir kārtējais gads, kad vidusskolu beidzējiem nākotnes studiju iespējas nosaka centralizēto eksāmenu rezultāti. Vai pie sistēmas, kad valsts pārbaudījumu rezultātus uzzina gandrīz mēnesi pēc izlaiduma un tūlīt trakā steigā jādodas uz augstskolu, lai iesniegtu dokumentus, jau pierasts? Par to izsakās četri jaunieši, kas šogad kārtojuši valsts pārbaudījumus.
Stalbes vidusskolas absolvents Andris Lazdāns:
– Šī eksaminācijas sistēma ir normāla. Man skolas beigšana un eksāmenu rezultātu gaidīšana pagāja visai mierīgi. Nekas īpašs. Arī satraukuma nekāda nebija, jo jutu, kā esmu uzrakstījis eksāmena darbus, un nekādus pārsteigumus negaidīju. Domāju, nekas nebūtu mainījies, ja rezultāti būtu zināmi agrāk, jo jebkurā gadījumā iegūtie līmeņi ir tādi, kādi tie ir.
Protams, būtu ideāli, ja varētu visus dokumentus absolventiem pasniegt jau izlaidumā, tad nebūtu tagad tādas steigas un skriešanas pa augstskolām. Es studēšu mežzinātni Latvijas Lauksaimniecības universitātē vai arī vēsturi Latvijas Universitātē. Tiesa, kad es iesniedzu dokumentus, rindu vairs nebija un viss bija norimis.
Domāju, ka ar novēlotajiem eksāmenu rezultātiem vasara ir nedaudz pabojāta tiem, kas vēlējās doties kaut kur pastrādāt ārzemēs, taču man nekādi sarežģījumi nav radīti, jo šovasar piedalos savas mājas remontā.
Vecpiebalgas vidusskolas absolvents Austris Pumpurs:
– Patiesībā bija mazliet uztraukums un neziņa par eksāmenu rezultātiem, bet beigu beigās, kaut arī pēc mēneša, tie tomēr tika uzzināti. Šī mēneša laikā galvenie jautājumi, uz kuriem bija jārod atbilde, man saistījās ar studiju izvēli. Laiks līdz rezultātu uzzināšanai bija labs pārdomu brīdis, jo pēc eksāmenu nokārtošanas nebija pārliecības, kurā augstskolā un studiju programmā pieteikties. Visbeidzot iesniedzu dokumentus Rīgas celtniecības koledžā un Rīgas Tehniskajā universitātē būvniecības fakultātē. Šogad konkurss šajā specialitātē ir tiešām liels. Un cerības tikt budžeta grupā faktiski ir tikai celtniecības koledžā.
Rezultātu gaidīšanas mēnesis manā ikdienā neko nav mainījis. Varbūt tikai agrāk būtu iesniedzis dokumentus augstskolās un ātrāk sācis strādāt. Bet es arī saprotu izglītības vadības iestāžu darbiniekus un pedagogus, kas organizē eksaminācijas procesu, un skolotājus, kuriem jābrauc labot mūsu darbi.
Var jau būt, ka vajadzētu izlaidumus, kuros pasniedz puķes un visus skolas beigšanas dokumentus, bet varbūt arī ne… Iespējams, kādam izlaiduma dienā būtu bēdas, ja uzzinātu, ka eksāmena rezultāti ir zemāki nekā cerēts.
Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma audzēkne Kristiāna Dzenža:
– Priekuļu tehnikumā pabeidzu trešo kursu. Reizē ar vidusskolēniem šovasar kārtoju valsts centralizētos eksāmenus, bet tehnikumā eksāmenu kārtošanas, rezultātu saņemšanas un izlaiduma svinēšanas kārtība atšķiras. Mani gan tas neuztrauc, bet draugi, kas mācās vidusskolā, šad tad dusmojas par vidusskolas ačgārno absolvēšanas kārtību. Izlaiduma svinībās emocijas ir dažādas, bet tomēr dominē neziņa par to, kādi būs centralizēto eksāmenu rezultāti, vai ar tiem būs iespēja konkurēt ar citiem studēt gribošajiem absolventiem. Ja mācītos vidusskolā, noteikti pret šo kārtību protestētu, jo izlaidumam šādā situācijā neredzu jēgu. Taču cilvēkam jau nekad nav labi, vienmēr atradīs, kur piekasīties, par ko pačīkstēt. Manuprāt, vidusskolas absolvēšanas kārtība ir salīdzināma ar auto vadīšanu – tu sēdies pie stūres, dodies tālāk pasaulē, taču nezini, kas tevi sagaidīs aiz līkuma.
Tehnikumā jāmācās gadu ilgāk nekā vidusskolā. Pēdējā mācību gadā jākārto kvalifikācijas eksāmeni, taču to rezultāti ir zināmi uzreiz. Prieks, ka man iet secen emocijas, kas pārņem vidusskolēnus izlaiduma svinībās – it kā esi ko paveicis, vienu posmu dzīvē noslēdzis, bet sajūta, ka neesi to līdz galam izdarījis, paliek līdz pat rezultātu saņemšanai.
Domāju, ka tehnikuma izglītības ieguves un absolvēšanas kārtību vajadzētu piekopt arī vidusskolās.
Jaunpiebalgas vidusskolas absolvente Lāsma Deiko:
– Gana laba bija arī iepriekšējā vidusskolas absolvēšanas kārtība – ejot uz izlaidumu, eksāmenu rezultāti bija zināmi. Nekādas neziņas, uztraukumu, šaubu. Kā bijis, tā bijis. Viss beidzās ar svinībām.
Bet laiks iet, viss mainās. Tādēļ šobrīd esam tādā situācijā, ka pēc vidusskolas izlaiduma atvadas pamāt skolai vēl nevaru. Jānāk pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem. Nenākt nevar, jo dokumenti nepieciešami, stājoties nākamajā izglītības iestādē. Absolvējot vidusskolu, mēs atzīmējām tās pabeigšanu, taču gribējās svinēt to, KĀ mēs to pabeidzām. Šovasar stāšos Rīgā 34.arodvidusskolā, kosmētiķa specialitātē. Zināju, ka tur nebūs tik liela konkurence kā augstskolās, tādēļ eksāmenu rezultātu gaidīšanas laikā pārlieku liela uztraukuma nebija. Esmu pārliecināta, ka izvēlētajā profesijā mācīties tikšu. Protams, šo laiku dzīvojot neziņā, bija bail, ka rezultāti būs slikti. Vēlāk secināju, ka nebija iemesla uztraukties, eksāmeni bija nokārtoti labāk nekā gaidīju.
Vidusskolas beigšanas kārtība izjauc absolventa vasaras plānus, ja viņš iecerējis strādāt. Eksāmeni, izlaidums, rezultātu gaidīšana, dokumentu iesniegšana citā mācību iestādē – tas aizņem visu vasaru. Vidusskolēna dzīve mētājas kā pa viļņiem. Domu par strādāšanu atmetu uzreiz, jo šī ir pēdējā vasara, kuru varu pavadīt mājās.
Zinu, ka ir mācību iestādes, kas piedāvā dažu nedēļu nodarbības pirms dokumentu iesniegšanas. Tā topošie studenti var krāt punktus, lai atvieglotu iestāšanos izvēlētajā izglītības iestādē. Bet ne jau visas augstskolas un universitātes to piedāvā. Taču, manuprāt, tas ir liels dzinējspēks, ja zini, ko no tevis prasa, zini, uz ko ej.
Komentāri