Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Atšķirīgie standarti

JĀNIS BUHOLCS
12:31
18.12.2015
2

“Vienotības” vadītāja Solvita Āboltiņa ir Latvijas politikas smagsvars. Viņai ir pamatīga pieredze politiskajos procesos, un viņai ir rakstura īpašības, kas ļauj viņai būt līderei arī sarežģītās situācijās. Un tomēr ir viena problēma – sabiedrībai viņa nepatīk. Kāpēc?

Daļa šīs nepopularitātes nenoliedzami ir S. Āboltiņas pašrocīgi kaldināta. Jēdziens “līderis” pats par sevi neparedz augstprātību, shēmošanu, intrigas, bet tā nu ir sanācis, ka ar šīm īpašībām S. Āboltiņa ir pamanījusies sevi saistīt ne reizi vien. Augustā notikušais incidents, kurā, atbildot kritiskiem piketētājiem pie Saeimas ēkas, S. Āboltiņa ūjināja, ir tikai viens no tādiem. Ūjināšana toreiz šķita stāstām par to, ka “Vienotības” līdere jūtas stāvam pāri sanākušo pensionāru attieksmei – un līdz ar to viņu problēmām. Ūjināšana bija savas neievainojamības, neskaramības izpaušana; kā triumfāla savā ceļā esošo šķēršļu pārvarēšanas demonstrācija.

Lai paliktu politikā, S. Āboltiņa nudien ir uzveikusi daudz traucēkļu. Viens no pēdējiem – spēja vispār iekļūt Saeimā. Vēlēšanās nesavākusi pietiekami daudz balsu, S. Āboltiņa izmantoja partijas biedra Jāņa Junkura lēmumu nolikt savu deputāta mandātu. Protams, ka nav neapgāžamu pierādījumu tam, ka abi bija noslēguši kāda veida darījumu. Ja arī šāds darījums kaut kādā formā notika, S. Āboltiņa ir pietiekami pieredzējusi, lai nepieļautu muļķīgas kļūdas. Tomēr J. Junkurs, kurš atteikšanos no deputāta vietas skaidroja ar labu darba piedāvājumu Honkongā, izrādās, nekur nav aizbraucis. Tas savukārt ir labs pamats minējumiem par to, kā tad īsti sakrita tie apstākļi, kas ļāva S. Āboltiņai nepalikt aiz strīpas. Skaidrs ir vien tas, ka šādā veidā viņa izvairījās ne tikai no personiskas sakāves, bet arī apkaunojuma partijai. Valdošā partija, kuras vadītāja ir tik nepopulāra, ka netiek ievēlēta Saeimā – tas neizskatās labi.

Un tomēr šādi S. Āboltiņas gājieni paši par sevi diezin vai ir vienīgais iemesls, kāpēc attieksme pret viņu ir tik kritiska. Valstī, kuras politikā mudž no ciniskiem aprēķinātājiem ar apšaubāmu reputāciju, šie gājieni nevar izskaidrot lielo pretestību pret S. Āboltiņu.

Palūkojieties uz Aivaru Lembergu. Tas ir cilvēks, kurš gadiem staigā pa tiesām. Cilvēks, kurš formāli ir tikai vienas Latvijas pilsētas mērs, bet kaut kādā veidā spēcīgi ietekmē politiskos procesus nacionālā līmenī. Cilvēks, kurš ir spējis vienlaikus darboties politikā un iegūt ievērojamu finansiālo rocību. Cilvēks, kurš savu ietekmi ir saglabājis arī, kad it kā mainījušies laiki un malā pagājuši pārējie divi par oligarhiem dēvētie kolēģi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers. Tas ir cilvēks, kas socioloģiskajās aptaujās regulāri tiek minēts starp populārākajiem politiķiem, ko Latvijas sabiedrība vēlētos redzēt valdības vadītāja amatā.

Kāpēc A. Lembergs ir tik labi ieredzēts? Tradicionāls skaidrojums ir tāds, ka lielai daļai Latvijas sabiedrības patīk stingri vadītāji. Vēl daļai nav nekādu iebildumu pret ļaužu valodās sastopamajiem pieņēmumiem, ka konkrēta persona varētu savu turību būt iemantojusi ne visai godīgā veidā – galvenais, ka persona dalās arī ar citiem.

Bet vai tad S. Āboltiņa nav stingra? Un kā vēl. Viņa turklāt nav oligarhs. S. Āboltiņai savulaik gan tika pārmesta sava vīra biznesa interešu lobēšana – tas, protams, ir neglīti, taču līdz oligarha līmenim tur ir ļoti, ļoti tālu. To, ko S. Āboltiņa dara, viņa diezin vai dara naudas dēļ – vara ir svarīgāka. Lai gan nauda un vara politikā nereti iet rokrokā, tomēr ir starpība, vai cilvēks izmanto varu, lai nodrošinātu sev un sabiedrotajiem turību, vai arī tāpēc, ka varas sajūta pati dažiem ir vislabākais atalgojums.

Privātajā un pat publiskajā telpā izskanošajā S. Āboltiņas kritikā nav daudz konkrētu pārmetumu par viņas reālajiem darbiem un uzskatiem, politisko varēšanu vai nevarēšanu. Daudz biežāk priekšplānā izvirzās viņas personības raksturojumi, pat tikai āriene. “Rižā” un “sarkanmatainā” ir visai pierasti apzīmējumi, S. Āboltiņas vēlme pēc varas – īpaši izcelta. Bet vai jūs varat iedomāties, ka, apspriežot vīrieti politiķi, kāds priekšplānā izvirzītu viņa ārieni – tādu ārieni, kurai pašai par sevi nav nekādas vainas? Un vai tiešām savas politiskās darbības motīvos S. Āboltiņa Latvijā ir unikāla?

Šie novērojumi liek iedomāties – kas būtu, ja S. Āboltiņas vietā būtu vīrietis. Tieši tāds pats intrigants, aizkulišu darījumu kārtotājs, pragmatisks savu interešu realizētājs. Vai tiešām sabiedrība pret viņu būtu tieši tikpat kritiska kā pret S. Āboltiņu? Vai tiešām viņu tikpat čakli strīpotu ārā vēlēšanu sarakstos, zākātu par matu krāsu un personisko stilu?

Sievietēm Latvijā ir arī plaši panākumi gan uzņēmējdarbībā, gan politikā – veiksmīgas un labi ieredzētas sievietes var atrast it visur. Un tomēr ir vērts uzdot jautājumu: kādas īpašības sievietēm paver durvis un kā atšķiras enerģija, kas jāiegulda vīrietim un sievietei, lai nonāktu vienā un tajā pašā vietā. Gadās, ka sievietēm nepiedod to, ko nez kāpēc piedod vīriešiem – agresivitāti, valdonību, aprēķinu, cinismu. No sievietēm gaida ko citu. Un, kamēr tā būs, par dzimumu īstu līdztiesību Latvijā runāt nebūs iespējams.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
24

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
29

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
38

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
24

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
50

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
32

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi