Trešdiena, 26. marts
Vārda dienas: Eiženija, Ženija

Atrast īsto pamatu

Jānis Gabrāns
10:44
13.10.2023
60

Cik svarīgi dzīvē atrast īsto pamatu, un cik tas nav vienkārši! Ir nemitīgi jāskatās zem kājām, jāizvēlas pareizais ceļš, jo no tā atkarīgs tik daudz. Pareizā ceļa un īstā pamata izvēli vislabāk sapratu, kāpjot krusta ceļa kalnā Medžugorjē. Jo īpaši tāpēc, ka ceļš ved augšup pa izteikti akmeņainu nogāzi, ne mirkli nedrīkst atslābt, pretējā gadījumā kāda trauma garantēta. Un kāpšanas laikā bijām liecinieki, pie kā noved aplams, nepārdomāts, varbūt sasteigts solis.

Tas tikai kārtējo reizi lika saprast, ka visu laiku jākoncentrējas uz ceļu un katram nākamajam solim jāizvēlas īstā un pareizā vieta. Tieši šajā kāpšanas procesā sapratu, cik ļoti tas atgādina mūsu dzīvi, kad arī katru dienu nākas pieņemt lēmumus, kā rīkoties, ko teikt, jo no šiem lēmumiem ir atkarīga nākamā diena, kurā atkal būs jāpieņem lēmumi. Un šajā ceļā augšup nav jādomā, kā darīšu, nonācis kalna galā, gluži kā mūsu dzīvē varbūt nav jādomā par nākotni, ir jākoncentrējas tikai katram nākamajam solim, un tā tikai uz augšu. Jābūt pateicīgam par katru nākamo soli.

Bet uzkāpt ir tikai puse no sasniegtā. No kalna arī lejā jāiet pa akmeņainu ceļu, un tas ir vēl bīstamāk, jo augšā kāpšanas sasprindzinājums beidzies un ir sajūta, ka lejā tikt būs vieglāk, taču tā nav, ir varbūt pat vēl grūtāk. Var sekot smags un sāpīgs kritiens.

Tas liek saprast, ka viss mūsu dzīvē ir saistīts – gan ceļš augšup, gan – lejup. Un arī no tā nevaram izbēgt, pēc katra kāpiena virsotnē seko ceļš lejup. Bet tas nav jāuztver kā kritiens, arī tas ir ceļš, tikpat nozīmīgs, pamācošs.

Atrast īsto pamatu mūsu dzīves ceļā, jautājums – kur? Medžugorjē šis pamats galvenokārt tiek meklēts Dievā, savā ikdienā to meklējam arī ģimenēs, apkārtējos cilvēkos, darbā, pienākumos, attiecībās, literatūrā, mākslā, filozofijā, dabā. Ir labi, ja varam uz kādu paļauties, gluži kā kāpjot kalnā, kad ir kāds, kurš īstajā brīdī spēj pasniegt palīdzīgu roku.

Patiesībā jau tas nav nekas jauns, un šīs patiesības zināmas, bet, tikai kāpjot kalnā, to visu var saprast daudz skaidrāk, izteiktāk. Un tam nav jābūt krusta ceļam Medžugorjē, ikviens kalns dod tieši tās pašas atklāsmes, to pašu pārliecību, ka galvenais ir nolikt kājas uz droša, stabila pamata, ka ir tik svarīgi, ja ir kāds, kurš palīdz, nodrošina, ir klāt­esošs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
27

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
42

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

17:13
17.03.2025
51

Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

Sievišķība, demokrātija un gudrība

17:23
16.03.2025
30

Šogad šķietami klusāk nekā citus gadus, jo 8. marts iekrita brīvdienā, aizvadīta Starptautiskā sieviešu diena. Bet vīriešu rosība ziedu veikalos bija vērojama, un pasākumu klāsts, kas veltīts tieši Sieviešu dienai, bija bagātīgs gan sestdien, gan jau dienu iepriekš, piektdien. Tāpat kā par daudziem svētkiem, ko atzīmējam Latvijā, arī par 8. martu viedokļi ir atšķirīgi – […]

Noteikumi nav lasāmgabals pirms iemigšanas

14:46
12.03.2025
42

Laikam gan tikai pa kluso, bez atļaujas pilsētās nozāģēts kāds koks. Lai to nocirstu, īpašas komisijas vērtē, cik katrs konkrētais koks nozīmīgs vai bīstams, tiek rīkotas sabiedriskās apspriešanas tā likteņa lemšanai.    Kur tad vēl ceļu pārbūves ieceres, kad iedzīvotāji rīko koku    aizstāvības pasākumus, bet būvnieku darbi kavējas. Koki, īpaši jau lielie un vecie, […]

Kailais karalis un Sīpola kungs

16:56
08.03.2025
52

Notikumi pasaulē ir tik intensīvi un līdzšinējo lietu kārtību jaucoši, ka pievērsties kaut kam, kas ir tepat un ikdienišķas normālības rāmjos, šķiet teju nepieklājīgi. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās Baltajā namā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kas spēji noslēdzās ar skandālu Ovālajā kabinetā, krustu šķērsu apspriesta gan pilīs, gan būdiņās. Pievienošu tikai vienu asociāciju, kas […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
17
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
32
33
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi