Cik svarīgi dzīvē atrast īsto pamatu, un cik tas nav vienkārši! Ir nemitīgi jāskatās zem kājām, jāizvēlas pareizais ceļš, jo no tā atkarīgs tik daudz. Pareizā ceļa un īstā pamata izvēli vislabāk sapratu, kāpjot krusta ceļa kalnā Medžugorjē. Jo īpaši tāpēc, ka ceļš ved augšup pa izteikti akmeņainu nogāzi, ne mirkli nedrīkst atslābt, pretējā gadījumā kāda trauma garantēta. Un kāpšanas laikā bijām liecinieki, pie kā noved aplams, nepārdomāts, varbūt sasteigts solis.
Tas tikai kārtējo reizi lika saprast, ka visu laiku jākoncentrējas uz ceļu un katram nākamajam solim jāizvēlas īstā un pareizā vieta. Tieši šajā kāpšanas procesā sapratu, cik ļoti tas atgādina mūsu dzīvi, kad arī katru dienu nākas pieņemt lēmumus, kā rīkoties, ko teikt, jo no šiem lēmumiem ir atkarīga nākamā diena, kurā atkal būs jāpieņem lēmumi. Un šajā ceļā augšup nav jādomā, kā darīšu, nonācis kalna galā, gluži kā mūsu dzīvē varbūt nav jādomā par nākotni, ir jākoncentrējas tikai katram nākamajam solim, un tā tikai uz augšu. Jābūt pateicīgam par katru nākamo soli.
Bet uzkāpt ir tikai puse no sasniegtā. No kalna arī lejā jāiet pa akmeņainu ceļu, un tas ir vēl bīstamāk, jo augšā kāpšanas sasprindzinājums beidzies un ir sajūta, ka lejā tikt būs vieglāk, taču tā nav, ir varbūt pat vēl grūtāk. Var sekot smags un sāpīgs kritiens.
Tas liek saprast, ka viss mūsu dzīvē ir saistīts – gan ceļš augšup, gan – lejup. Un arī no tā nevaram izbēgt, pēc katra kāpiena virsotnē seko ceļš lejup. Bet tas nav jāuztver kā kritiens, arī tas ir ceļš, tikpat nozīmīgs, pamācošs.
Atrast īsto pamatu mūsu dzīves ceļā, jautājums – kur? Medžugorjē šis pamats galvenokārt tiek meklēts Dievā, savā ikdienā to meklējam arī ģimenēs, apkārtējos cilvēkos, darbā, pienākumos, attiecībās, literatūrā, mākslā, filozofijā, dabā. Ir labi, ja varam uz kādu paļauties, gluži kā kāpjot kalnā, kad ir kāds, kurš īstajā brīdī spēj pasniegt palīdzīgu roku.
Patiesībā jau tas nav nekas jauns, un šīs patiesības zināmas, bet, tikai kāpjot kalnā, to visu var saprast daudz skaidrāk, izteiktāk. Un tam nav jābūt krusta ceļam Medžugorjē, ikviens kalns dod tieši tās pašas atklāsmes, to pašu pārliecību, ka galvenais ir nolikt kājas uz droša, stabila pamata, ka ir tik svarīgi, ja ir kāds, kurš palīdz, nodrošina, ir klātesošs.
