Pirmdiena, 17. novembris
Vārda dienas: Banga, Glorija

Atgriešanās skolas ēdnīcā

Mairita Kaņepe
12:59
02.11.2016
17

Rudens brīvlaiks skolēniem ir beidzies, un vakar skolas atkal bija bērnu čalu pilnas. Šo brīdi mēs, žurnālisti, gaidījām, jo vēlējāmies savām acīm redzēt, kas notiek skolu ēdnīcās, kā saliek ēdienu galdā, cik ātrā laikā starpbrīdī ir klāt ēdāji un, pats galvenais, vai valsts apmaksātās pusdienas ir cieņā. Tas nozīmē – vai trauki, kas salikti uz galdiem, patiešām ir tukši, kad 25 minūšu starpbrīdis pagājis.

Vislielākā skolas ēdnīca Cēsīs ir Leona Paegles ielā 1, un tajā dienas gaitā tiek apkalpoti divu līdzās esošu skolu skolēni. Tie ir teju 800 audzēkņi, kuri mācās Cēsu Pilsētas vidusskolā, un vairāk nekā 400 audzēkņi, kuri mācās Cēsu Valsts ģimnāzijā.

Gaidot pusdienu starpbrīdi vidusskolas 5. – 12 klašu skolēniem, direktore prognozēja, ka pirmajās minūtēs pie ēdienu izdales veidosies pagara rinda. “Tā būs minūtes 15,” sacīja direktore par skolēniem, kuri par vecāku doto naudiņu izvēlas, kur pusdienos un ko ēdīs. Pieaugušie secina, ka bērni ar naudiņu rīkojas taupīgi – skolā gatavo garšīgas pusdienas, ja vien kompleksajās pusdienās nav kāds ēdiens, kuru bērns nav radis ēst, tiek prasīts komplekss piedāvājums par eiro un 42 centiem.

Viss tieši tā arī notiek. 7. – 12. klašu skolēni raiti nopērk pusdienas, un piecas minūtes pirms nākamās stundas visi jau paēduši. Vislielākā piekrišana ir kā soļankai, tā makaroniem ar sieru – ēdieniem, kurus mēs – 80. gadu skolēni, šajā pašā skolā mācījušies,- neatceramies ar labu prātu. Salipuši makaroni lielā toverī – kas varēja būt sliktāks. Tagad puika, kurš pie garā ēdamgalda palicis viens no pēdējiem un loka iekšā pusdienas ar baudu, noteic tikai vienu: “Siera pie makaroniem varēja būt vairāk.”

Tas gan nenozīmē, ka visi vidusskolas vecāko klašu skolēni dod priekšroku taupīgai pusdienu politikai un pusdieno skolas ēdnīcā ik dienu. Viena daļa pusdienu naudiņu patērē citur, piemēram, apkārtējos veikalos meklējot to, kas mazinātu ēstgribu.

Abu Cēsu lielo skolu audzēkņiem ir vēl kāda iespēja – paēst sabiedriskās ēdināšanas iestādē. Tā iekārtota sporta kompleksa kafejnīcā. Tur arī ir izvēle. Vakar puiši pie galdiņiem ar apetīti ēda frī kartupeļu porcijas un karbonādes. Meitenes, zinot, ka spēku vajadzēs, jo todien gaidāma sporta stunda, arī uzņēma enerģiju ar ēdienu. Frī kartupeļi ar salātiem un minerālūdens pudeli meitenei izmaksāja 2,40 eiro, puisis, kurš apēda frī kartupeļus un karbonādi un sacīja, ka dzēriens nebūs vajadzīgs, samaksāja 2,10 eiro. Jautāts, vai nebūtu izdevīgāk ēst skolas ēdnīcā, puisis apgalvoja, ka pat nedomā uz turieni iet, šogad tā arī nav bijis. Meitene sacīja, ka viņai “izlūki” no rīta atsūta īsziņu, kas todien paredzēts kompleksajās pusdienās, un tad viņa pieņem lēmumu, kur pusdienos par vecāku doto naudu.
To klausoties, jāsaka, ka gadsimti mainās, bet ēšanas paradumi tie paši. Ja ir iespēja izvēlēties un kabatā rodama vecāku dotā pusdienu nauda, tad vidusskolas vecumā daudziem gribas skolas ēdnīcai mest līkumu. Tikai mums, 80. gadu vidusskolēniem, bija paradums ēst turpat klasē līdzpaņemtās pusdienas un, pēc starpbrīža ienākot klasē, skolotāja pēc smaržas saprata, kādi salātiņi meitenēm skolas somās bijuši līdzi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
30

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
63
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
33

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
31

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
33

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
31

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
26
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
23
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
31
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
20
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
21
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi