Šonedēļ norisinās Eiropas mēroga satiksmes ātruma kontroles akcija un visās dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti aktīvāk seko, lai braucēji pārvietotos noteikumiem atbilstoši. Ātruma pārsniegšana ir biežāk fiksētais satiksmes noteikumu pārkāpums un arī iemesls smagiem satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu. Vai šādas akcijas, kas norisinās divas reizes gadā, dod vēlamo efektu un mazina pārkāpumu skaitu? Droši vien nē, drīzāk tas akcentē kādu problemātisku aspektu satiksmē. Šajā gadījumā ātrumu un tā pārsniegšanas iespējamās sekas.
Ne jau akcijas, bet policistu ikdienas darbs satiksmes uzraudzībā apstādina agresīvus vai dzērušus braucējus un novērš lielas nelaimes.
Pēdējos gados daudz paveikts, uz ceļiem izvietojot tehniskās ierīces, stacionāros radarus, vidējā ātruma kontroles posmus, taču vairums satiksmes ekspertu atzīst, ka nozīmīgākais devums satiksmes drošības uzlabošanā ir policijas ekipāžām, kas strādā uz ceļa ar trafarētām un netrafarētām automašīnām, siltākā laikā arī motocikliem. Iekšlietu nozares politiskā vadība atzīst, ka policistu skaitam, kuri ikdienā gādā par satiksmes drošību, vajadzētu būt lielākam, bet inspektoru trūkst. Šogad beidzot paaugstinātas policistu algas, vai tas motivēs jaunus cilvēkus izvēlēties šo daudzveidīgas zināšanas un labu fizisko, psiholoģisko sagatavotību prasošo profesiju? Pagaidām grūti pamanīt pamatu optimismam, jo, ja runājam par ātrumu, tad policistu algas pielikums dzīves dārdzības tempam līdzi netiek.
Cits ātrums sabiedrībā, politiķu un valsts pārvaldes vidē, ievērots algu celšanā iepriekšējos gados. Publiskotās, piemēram, Saeimas deputātu algas rāda, kad daži ar visām oficiālajām piemaksām un bonusiņiem mēnesī pamanās saripināt kontā krietni pāri par 10 tūkstošiem eiro. Skaidrs, kāpēc dīvainais priekšlikums vismaz iesaldēt deputātu algas tika pārliecinoši noraidīts. Un vēl ir skaidrs, ka politiķu pieteiktā akcija – mazināt birokrātiju valsts pārvaldē – visdrīzāk beigsies ar tieši neko. Vērojot līdzšinējo tās gaitu – darba grupas un runāšana, ka vajadzētu vēl parunāt par to pašu, tikai ilgtspējīgāk un inovatīvāk, vedina secināt, ka būs vien uz gadu vai diviem izstiepts tukšmuldēšanas čempionāts.
Saeimas deputāts Andris Kulbergs, kurš vadīja parlamentāro izmeklēšanas komisiju par “Rail Baltica” melno caurumu, kurā pazūd miljoni, teica ka šī projekta vadība vairāk līdzinās klubiņam, kurā pie labi apmaksātiem, lielu pūļu un atbildības neapgrūtinātiem amatiem tiek savējie, nevis nozares profesionāļi. Šķiet, tieši tāpat ir ar birokrātijas mazināšanas akciju – savējo klubiņā, valsts pārvaldē, savējiem jāizpunktierē, kā radīt iespaidu, ka birokrātija samazināta, nekādā gadījumā nepieļaujot, ka kāds no savējiem paliek bez sava labi apmaksātā, ar pūlēm un atbildību neapgrūtinātā amata.
