Pirmdiena, 16. jūnijs
Vārda dienas: Justīne, Juta

Aizsardzības mācība arī patriotismam

Jānis Gabrāns
19:03
21.12.2020
13

Saeima decembra sākumā pieņēma likumu, ar kuru tiek ieviests jauns mācību priekšmets – valsts aizsardzības mācība. Likums paredz, ka valsts aizsardzības mācības apguve vidējās izglītības programmās būs obligāta.

Jauniešiem, kuri reliģiskās vai filozofiskās pārliecības, vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevarēs apgūt kādu valsts aizsardzības mācības priekšmeta satura daļu, jaunsargu instruktors mācību saturu un procesu pielāgos individuāli. Tāpat noteikts, ka skolā apgūtās zināšanas varēs papildināt valsts aizsardzības mācības nometnēs, dalība tajās būs brīvprātīga.

Likums paredz, ka līdz 2024.gada 31.augustam valsts aizsardzības mācība vidējās izglītības pakāpē tiks īstenota kā specializētais kurss veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā. Savukārt valsts aizsardzības mācības apguve būs obligāta no 2024.gada 1.septembra.

Pēc likuma pieņemšanas partija “Progresīvie” aicināja Valsts prezidentu neizsludināt Saeimā pieņemto likumu, jo uzskata, ka grozījumi novedīs pie “nevēlamas izglītības militarizācijas”. Partija uzskata, ka likumprojekta izstrādes laikā netika ievēroti labas pārvaldības principi un ar jaunievedumu aizsardzības resors “mēģina mākslīgi monopolizēt pilsoniskās apziņas veidošanu un patriotisko audzināšanu izglītības sistēmā”, ko jau tagad veicot jaunatnes nevalstiskās organizācijas.

Te gan varētu atgādināt, ka Saeimā likumu atbalstīja vienbalsīgi, “par” balsoja arī opozīcija.

Reaģējot uz partijas “Progresīvie” aicinājumu, aizsardzības ministrs Artis Pabriks pau­dis nožēlu, ka šī partija neesot ieklausījusies un sadzirdējusi gadiem ilgušās ekspertu un profesionāļu diskusijas par valsts aizsardzības mācības ieviešanu.

Socioloģiskie pētījumi liecina, ka aptuveni 70 procenti Latvijas iedzīvotāju atbalsta aizsardzības mācību kā obligātu priekšmetu. Pēc A. Pabrika vārdiem, jaunais priekšmets būšot “mācība, kas padziļinās apguvi par pilsoniskām vērtībām, veicinās patriotismu un cita starpā sagatavos jauniešus dažādām civilām un, nedod Dievs, arī militārām krīzēm. Tā būs moderna atbilde mūsdienu pasaules izaicinājumiem un ģeopolitikai”.

Esmu tā paaudze, kam savulaik skolā bija obligātā militārā mācība, kur krievu valodā nācās mācīties par armiju, dienesta pakāpēm, ieroču uzbūvi, bija jākārto ieskaite šaušanā un daudz kas cits. Vai tas vairoja patriotismu un vēlmi dienēt padomju armijā? Kādam varbūt, man pilnīgi noteikti nē. Tāpēc atklāts jautājums, vai obligātas lietas dod vajadzīgo efektu. Ja pārējie mācību priekšmeti ir obligāti, kāpēc tāda nevarētu būt valsts aizsardzības mācība? Iepazīstot programmu, var pārliecināties, ka tajā paredzēta ne tikai militārā joma, bet arī valstiskā audzināšana, patriotiskā audzināšana, valsts vēsture, arī līderība un personības veidošana. Zināma daļa atvēlēta arī fiziskajai sagatavotībai, kurā noteiktas iemaņas, piemēram, orientēšanās apvidū. Ierindas mācība vai lauka kaujas iemaņu apguve notiks, veicot fiziskus vingrinājumus. Un, protams, arī militārā sagatavotība, darbības ar ieročiem, pirmā medicīniskā palīdzība.

Patiesībā tas viss var noderēt dzīvē ikvienam, un, visticamāk, rezultāts būs atkarīgs no instruktora, kurš mācīs šo priekšmetu. Kā spēs aizraut un iedvesmot jauniešus, vai to darīs pārliecības pēc vai tāpēc, ka – kaut kas jau jāstrādā ir.

Kad pērn rakstīju par šo tematu, jaunsargu instruktors Juris Kokins norādīja, ka, viņaprāt, šī mācība tomēr varētu būt izvēles priekšmets: “Skaidrojums pavisam vienkāršs. Instruktoram nebūs prieka strādāt ar jauniešiem, kuriem nekas no tā neinteresē. Var taču būt dažādi iemesli, kāpēc kāds jaunietis to nevēlas apgūt.”

Var pieļaut, ka, paredzot to kā izvēles priekšmetu, daudzi jaunieši nolems sevi neapgrūtināt. Bet ir skaidrs, ka patriotisma izpratne, pamati ir jāaudzina, ar oficiālajiem pasākumiem 4.maijā, 11.un18.novembrī to nepanākt. Turklāt jāatzīst, ka šī joma ilgstoši atstāta novārtā. Vēl būtu svarīgi ņemt vērā Baltijas mediju izcilības centra direktores Guntas Slogas pausto, ka šajā mācībā būtu ļoti svarīgi skolēniem mācīt arī kiberdrošību un informatīvās telpas aizsardzības nepieciešamību, tai skaitā mācīt par dezinformāciju, propagandu un citiem ietekmēšanas rīkiem.

Var tikai piekrist, un šis pandēmijas laiks ar tik apjomīgo dezinformāciju ir uzskatāms piemērs, ka jauniešiem svarīgi mācīt, kā graudus atšķirt no pelavām, jo dez­informācijas mērķis ir vājināt valsts pamatus. Tās valsts, kuru paši esam atjaunojuši un kurā gribam dzīvot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Līdz Saeimas vēlēšanām 15 mēneši

19:33
15.06.2025
7

Kamēr domēs ievēlēto partiju līderi pie apaļiem, ovāliem, četrkantainiem vai maziem galdiņiem tiekas un pareģo nākotni, lai ietu pa vienu taisnu vai bedrainu ceļu, kopā vai katrs savā pajūgā, pašvaldību vēlēšanu kaislības Latvijā nerimstas. Saprotams, jo lielāka pilsēta, jo kaislības sit augstāku vilni. Rīgu nevar salīdzināt ar provinci, lai cik tā skaista un izslavēta. Protams, […]

Demokrātijas un ģimenes svētki

19:31
14.06.2025
8

Vēlēšanu rezultātu apkopošana izraisījusi lielu jezgu – tiek prasīta dažādu atbildīgo personu    demisija, politiskie spēki izmanto iespēju apstrīdēt rezultātus, un pat krāpnieki iemanās gūt labumu sev no šādas situācijas. Es atceros sajūtas, kādas raisīja cilvēki, ko sastapu vēlēšanu iecirknī. Cik dažādi tie bija, un cik atšķirīgā noskaņojumā viņi ieradās! Priecājos, ka nāk ģimenes ar […]

Vasaras dzīves stāsts

19:30
13.06.2025
19

Karā pret Ukrainu kopš 2022. gada 24. februāra Krievija zaudējusi vairāk nekā miljonu militārpersonu, kuras ir gājušas bojā vai ievainotas. Uzlidojumi Ukrainas pilsētām, ciemiem un infrastruktūras objektiem kļūst aizvien nežēlīgāki. Īpaši smagi cietusi Harkiva. Jau agrāk esmu tulkojusi Harkivā dzīvojošās ukraiņu žurnālistes, suņa Hektora saimnieces Annas Gīnas rakstīto. Viņa raksta vienkārši, bet tekstā var sajust […]

Pārpildītas rindas un tukši kabineti

19:39
10.06.2025
47

Latvijā gadiem tiek runāts par garajām rindām uz valsts apmaksātiem speciālistiem un izmeklējumiem, tas nav nekāds jaunums ne galvaspilsētā, ne reģionos, arī Cēsu novadā. Tomēr, kad Bērnu klīniskās universitātes slimnīca ziņo, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos nav izmantotas vairāk nekā septiņi tūkstoši ambulatorās vizītes, rodas jautājums – kā tas iespējams, ka pacienti rindā gaida […]

Vieniem prieki, citiem - asaras

19:11
09.06.2025
27

Pēc mēneša, 5.jūlijā, atklās XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus. Notikums, kuram dalībnieki gatavojas vairākus gadus, kuru savos skolas gados daudziem jo daudziem nav pat izredžu piedzīvot arī tad, ja ir kora vai deju kolektīva dalībnieki. Notikums, kurš priecēs gan tā dalībniekus, gan skatītājus un klausītājus. Ļoti nozīmīgs notikums latviešu tautas kultūrā, kas nedēļas […]

Pasaules karš un miera nesēji

19:10
09.06.2025
23

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā vispārcilvēciskās vērtības un starptautiskie likumi, konvencijas ir apdraudētas. Diplomātija nav nesusi stabilu mieru Ukrainā un pat ne uguns pārtraukšanu, jo agresorvalsts Krievija jūt, ka paliks nesodīta un neapstāsies bez nopietna spiediena. Tā pēc nesenās ASV prezidenta Donalda Trampa un Krie­vijas prezidenta Vladimira Putina telefonsarunas Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to […]

Tautas balss

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
12
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
11
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
12
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
15
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Pasts nevērtē klientu ērtības

19:42
11.06.2025
30
Seniore raksta:

“Redzams, ka Latvijas Pasts par saviem klientiem nedomā un necenšas viņus paturēt. Cēsu pasta nodaļas pārcelšana no centra uz Lauciņiem ir pavisam nepārdomāts solis. Tā ir neizdevīga vieta gan daudziem pilsētniekiem, gan lauciniekiem. Tā kā pagastos pasta nodaļu nav, ne viens vien, kas atbrauc no laukiem, izmantoja pastu, kas bija dzelzceļa stacijas ēkā. Tas bija […]

Sludinājumi