Kas nekait būt pensionāram, dzīvo mājās, klausies radio, skaties TV un brīnies par notiekošo valstī. Tā, piemēram, šonedēļ uzzināju, ka pensionāri Latvijā esot apmierināti ar dzīvi, tā vismaz apgalvoja labklājības ministre Dagnija Staķe, jo esot, rau, tikusies ar pensionāriem un nevienu sliktu vārdu nedzirdējusi. Tas nekas, ka 4/5 no viņiem dzīvo zem iztikas minimuma, visi, redz, esot laimīgi. Interesanti, vai viņa arī pati tic saviem vārdiem? Pēdējā laikā gan radies iespaids, ka tie tur augšā ar Aigaru priekšgalā ir kā iekodējušies un tic visam, ko paši saka, lai cik absurds tas būtu. Tas nekas, ka pirms neilga brīža apgalvojuši pilnīgi pretējo. Aigariņš vairs nemaz nerunā par tiem septiņiem treknajiem gadiem, ko tik dāsni solīja. Laikam tie paskrēja tik ātri, ka tauta nemaz nepamanīja. Gluži kā mūsu jaunībā, kad vajadzēja piecgadi nolauzt trijos gados, vien tagad tempi vēl lielāki, un septiņgade paskrēja kā mirklis. Tagad viņš mums dedzīgi stāsta, ka šis ir labākais budžets, kāds jebkad bijis. Acīmredzot, pats tam arī tic, tikai nesaprotu, kāpēc lielākā daļa domā gluži pretējo un rīko protestus. Uz to Aigars norāda, ka vēlas izpratni no arodbiedrībām, jo, redzot situāciju ar budžetu, būtu jārisina pat jautājums par algu samazinājumu, nevis pieaugumu. Patīkama ziņa visiem policistiem, skolotājiem un medmāsām. Nezin kāpēc ziņās lasu, ka Saeimai tomēr par diviem miljoniem klāt, šiem laikam nemaz nav jātaupa. Nu, ja Aigars nevar Saeimai nogriezt naudiņu, izbalsos laukā, ko tad. Lai gan rodas sajūta, ka šie tur augšā iesēdušies uz mūžīgiem laikiem. Un šķiet, pat ja visa tauta teiktu – mēs jūs negribam – viņi izliktos, ka nav dzirdējuši un turpinātu stāstīt par varenu progresu, kas notiek. Vai nebūtu laiks atmosties un saprast, kur esam? Te ar labu vārdu jāatceras vecais labais deputāts Vilis, kurš šo valsti nodēvēja par muļķu zemi. Aigars pat sācis mūs mācīt, sakot, ka tauta nevarot Saeimu atlaist! Nu, nu, tas ir kā kaitināt suni, kas pieslēgts pie ķēdes. Reiz tā ķēde var neizturēt, un tad būs skāde. Pieņemsim, ka uz pāris dienām darbā neizies ne ārsti, ne skolotāji, ne policisti un ugunsdzēsēji. Vai Ministru prezidents ir modelējis šādu iespēju?
Vēl man dikti patika Aigara izcilā atziņa, ka nauda jānopelna, nevar dzīvot ar filozofiju “man pienākas”. Viņš laikam domā, ka policisti un medmāsas nestrādā, ka pensionāri visu mūžu sēdējuši, rokas klēpī salikuši, bet tagad tik prasa naudu. Gluži vai aplausi viņam pienākas par tādām atklāsmēm, tur tak vajag gudru prātu, lai kaut ko tādu izdomātu. Ko tad viņš pats nestrādā kā nākas, ja valstī šitāds bardaks. Pareizi, viņam jau naudu nevajag, jo laika izklaidēm neesot, tikai darbs un darbs, un tēriņš vien tik, cik uz ēdnīcu aiziet. Bet ja tik daudz strādā, kāpēc valstī viss iet uz leju? Varbūt tomēr ir vērts krāmēt somas un iet mājās, lai nāk citi. Saprotu, ka nav viegli pateikt, ka nesanāca, bet reiz tas būs jādara. Izskatās, ka Aigars ņem piemērus no dažām kaimiņvalstīm, kur to vadītāji dara visu iespējamo, lai valdītu mūžīgi mūžos.
Valdis ar, kā jau galvenais vīrs, izdarījis varen gudru secinājumu, sak, Saeimu atlaist nav pamata, tā ir spējīga darboties. Jautājums, kā mēs traktējam vārdu “spējīga''. Ja tikai ar to, ka tā var sanākt uz plenārsēdēm, lai katra puse aplietu otru ar samazgu spaiņiem, un beigās nobalsotu tā, kā vajag, tad tā ir darboties spējīga. Bet, ja paraugāmies no praktiskā viedokļa – šobrīd pilnīgi liekas, ka pietiek tikai ar apvienību ”Aigars un viņa komanda”, jo viss notiek pēc viņu stabules.
Tauta kar zobus vadzī, kaltē pēdējās sēnes un pīlādžogas, jo ābolus vieglāk pārdot poļu uzpircējiem, bet Helēna, nemaz neredzēdama (vai nesaprazdama), kas notiek valstī, kā ledlauzis dodas Gaismas pils virzienā. Ieņēmusi galvā, ka tai jābūt un viss, bet tā arī nav dzirdēts, kam mums tik vājprātīgs projekts. Nu, gribas jau paspīdēt pasaules acīs, ja inflācijas tempa ziņā esam kaut kādā tur 200. vietā pie Angolas un Irākas, tad vismaz bibliotēku uzmeistarosim to lielāko, plašāko un ,kas zina, varbūt to ierakstīs Ginesa rekordu grāmatā kā lielāko un tukšāko publisko objektu.
Vai tautai atkal būtu nepieciešama nākamā Atmoda?
Komentāri