Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties.

Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu nogaršošanas, sēņu tirdziņa un izstādes, līdz pat kino un sēņu pasaulei veltītas dejas izrādes baudīšanai.

Sestdien arī “Druva” paviesojās “Mikokultūras” programmas izzinošajā daļā – sēņu laboratorijas “Spora Lab” birojā un sēņu audzētavā, kur interesenti varēja brīvi aplūkot, kā laboratoriskos apstākļos aug funkcionālās sēnes — ežu dižadatene un reiši.

Tiesa, sēnes auga, saliktas slēgtajā siltumnīcā sterilos apstākļos ar vairāk nekā 70 procentu mitruma gaisā, taču caur stikla sienām labi saskatāmas bija dažādās to pieaugšanas pakāpes. Kā apliecināja “Spora Lab” vadītājs Rihards Grāvis, arī viņš pats un ģimene vēl pirms dažiem gadiem bijuši absolūti nezinoši par sēņu pasauli. Savā ikdienas darbā kā programmētājs pazinis vien gailenes, bekas un to, ka mušmiri nevajadzētu mutē likt. Taču gadījies noklausīties kādu raidierakstu par sēnēm un nolemts pamēģināt uzturā dižadateni, par kuru ierakstā stāstīts. “Sapra­tām, ka patīk, un tad jau sāka rasties ideja arī pašiem audzēt,” saka R.Grāvis, atklājot – iesākuši paši savas mājas pagrabā, nu jau pusotru gadu kā audzētava darbojas Raiņa kvartālā, un drīzumā būšot gatava arī lielāka audzētava pie pilsētas robežas.

Šajā laboratorijā aug ežu diž­adatenes, no kurām gatavo ekstraktus, proti, ikdienā lietojamas pārtikas piedevas. “Pārējās sēnes pagaidām audzējam eksperimentāli, piemēram, audzējot reiši, mēs domājam par nākotnes iespējamo produktu, bet šobrīd vēl tikai mācāmies,” pauž R. Grāvis. Laboratorijas vadītājs gan atzīst, ka pāris reižu šo gadu laikā īpašiem pasākumiem ir izaudzētas sēnes, ko izmantot ēdienu gatavošanai. Tā, piemēram, uz šo festivālu bijusi noruna ar mākslas telpu “Mala”, ka audzētava nodrošināšot rozā austersēnes, taču sēnes esot nolēmušas būt gatavas tomēr pāris dienu vēlāk, tāpēc festivāla vajadzībām jāiztiek ar citur iegūstamajām pelēkajām austersēnēm.

Kamēr “Druva” viesojās la­boratorijā, kur arī ar mikroskopa palīdzību bija iespēja dziļāk ieskatīties sēņu noslēpumos, pasākumu apmeklēja dažāda vecuma cilvēki, tostarp arī – pirmo reizi šī festivāla vēsturē – iepriekš pieteikti viesi no kaimiņvalsts Igaunijas.

Ar festivāla lozungu “Iepazīsti sēnes no jauna!” interesenti bija aicināti uz stāstu duetu “Vis­cerālās micēlija epifānijas”, kur poētiski saspēlējās Latvijas Universitātes asociētā profesore Anne Sauka un Rīgas Stradiņa Universitātes vadošā pētniece Jana Kukaine. Kā centrālais notikums šī dažādas mākslas formas apvienojošā festivāla programmā pieteikts starptautiskais īsfilmu festivāls “Fungi Film Fest”, ko nu jau sesto gadu organizē pazīstamais kanādiešu mikologs Pīters Makkojs. Šogad programmā tika iekļauta arī laikmetīgās dejas izrāde “Micēliju tīklā”, ko veidojušas scenogrāfe Elīna Valdmane un horeogrāfe Agate Bankava. Šī izrāde piedāvājusi atkāpšanos pasaules redzējumā no cilvēka viedokļa uz dabas skatupunktu, sniedzot iespēju apzināties sevi kā daļu no dabas līdz galam neizzinātajiem procesiem.

Studijā “Dimension INK” šajā dienā savukārt bija apskatāma izstāde “Fungi”. Tajā ietverti mākslinieču Šarlotes Baškevi­cas un Sabīnes Beķeres lielizmēra tekstildarbi, kas tapuši, iedvesmojoties no sēņu jutekliskajām un abstraktajām formām. Savukārt vakara programmā jeb pēcballītē turpat studijā festivāla iedvesmotajiem bijusi iespēja iegūt īstu, īpaši notikumam veidotu sēnīga dizaina tetovējumu. Dažādu žanru elektroniskās mūzikas baudījumu vairojusi arī sēņu laboratorijas radītā vizuālā performance, krietnā palielinājumā rādot dzīvas sēņu sporas.