Liene Kļaviņa -Ribeiro un Una Liepiņa, kas darbojas Cēsu 5. pirmsskolas izglītības iestādes padomē, kopā ar citiem padomes dalībniekiem, audzēkņu vecākiem uzsākušas kampaņu, kuras mērķis ir panākt slodzes palielināšanu pirmsskolas izglītības pedagogiem. Vecāki, kuru bērni apmeklē Cēsu novada pirmsskolas izglītības iestādes, tiek aicināti parakstīties, apliecinot piekrišanu šajā jautājumā.
Gan Lienei, gan Unai ir personiski iemesli, kādēļ abas iesaistījušās padomē un cenšas panākt to, lai grupiņās, kurās ir liels bērnu skaits, nodarbību laikā rīta cēlienā būtu divas audzinātājas. Abu mammu bērni apmeklē Cēsu 5. pirmsskolas izglītības iestādi. Lienes dēliņam ir pieci gadi, viņa grupiņā ir 23 bērni. Savukārt Unas trīs gadus jaunā dēliņa grupā ir 21 bērns, bet sešus gadus vecā dēla grupā 25 audzēkņi. Katrā grupā nodarbības vada viena audzinātāja. “Gribu uzsvērt, ka, uzsākot šo kampaņu, mēs nevienā brīdī neapšaubām pedagogu darba kvalitāti un viņu profesionalitāti. Audzinātājas visās pirmsskolas iestādēs ir jaukas, godprātīgas, sirsnīgas un savu darbu dara ar lielu mīlestību. Bet problēma ir lielais bērnu skaits grupiņās, kādēļ cieš izglītības kvalitāte,” par problēmas būtību sāk stāstīt Liene Kļaviņa- Ribeiro.
Bērnudārza gaitas Lienes dēliņš uzsāka trīs gadu vecumā. “Jau sākumā novēroju, cik grupiņās ir daudz bērnu, ka ar šo lielo bērnu skaitu jātiek galā vienai audzinātājai. Reiz bērns, ārā spēlējoties, krita un pakausī guva pamatīgu punu. Ne toreiz, ne tagad nevainoju audzinātāju. Vienai audzinātājai ir neiespējami pilnībā uzraudzīt katru bērniņu, ja viņi grupiņā ir vairāk nekā 20! Tas gluži vienkārši nav reāli izdarāms. Esam priecīgas, ka mūsu iniciatīvu atbalsta vairums vecāku. No mūsu bērnudārza 232 bērnu vecākiem 173 ir parakstījušies, ka atbalsta ideju par slodzes palielināšanu pirmsskolas izglītības pedagogiem,” stāsta Liene, nenoliedzot, ka abas ar Unu saskārušās arī ar pretējiem viedokļiem: “Ne reizi vien esam dzirdējušas, ka agrāk bērni bērnudārzos darbojās grupiņās, kur bija pat vairāk nekā 30 bērnu. Tomēr ir jāsaprot, ka tie laiki ir pagājuši. Mūsdienu bērni ir pavisam citādāki – ir citas vēlmes un vajadzības. Tāpat ir audzinātājas, kuras par slodzes palielināšanos noteikti nepriecāsies, jo zaudēs brīvo dienu un iespēju apvienot darbu citā dārziņā. Bet mēs katrs pats esam izvēlējušies savu profesiju, ja tiek lemts par pārmaiņām, kas pozitīvi ietekmēs kopējo izglītības kvalitāti, tad, mūsuprāt, šīs izmaiņas ir jāpieņem un ar tām jāsadzīvo.”
Una Liepiņa ir pārliecināta, ka, palielinot slodzi pirmsskolas pedagogiem, ieguvēji būs visi: “Pirmkārt, bērniem būs mazāk stresa, kas ietekmēs kā fizisko, tā emocionālo attīstību, pamatzināšanas tiks apgūtas kvalitatīvāk, un arī audzinātājām darba grafikos stundas varēs sabalansēt tā, lai ikdienā justu mazāku nogurumu. Mēs neticam, ka viena audzinātāja var sagatavot skolai 25 bērnus. Protams, arī vecākiem mājās ir jāstrādā ar bērnu. Tomēr lielu daļu zināšanu mazie gūst tieši dienas pirmajā pusē, bērnudārza nodarbībās. Bērniem ir jāmācās lasīt. Vienas nodarbības laikā visiem bērniem trenēt lasītprasmi nav iespējams. Tad nu audzinātājas, dodoties ar bērniem ārā, ņem līdzi grāmatu. Rotaļu laikā bērni pa vienam tiek saukti pie audzinātājas, lai mācītos lasīt. Tā noteikti nav prakse, kādai būtu jābūt mācīšanās sistēmā. Pozitīvi vērtējam, ka valstiskā līmenī no pagājušā gada septembra arī pirmsskolas pedagogiem tika noteikts atalgojuma palielinājums. Cēsīs arī palielināja audzinātājām algu, bet samazināja slodzi līdz 0,8333. Esam izrēķinājušas, ka atalgojuma palielināšanai pilnas slodzes nodrošināšanai no pašvaldības budžeta būtu nepieciešami 0,5% no 2016. gada budžeta ieņēmumiem. Tātad uz kopējā fona tas nav daudz.”
Šobrīd tiek apkopoti vecāku paraksti, jau drīzumā vēstule ar lūgumu noteikt pilnu darba slodzi pirmsskolas pedagogiem tiks nogādāta Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam un par izglītību atbildīgās komitejas deputātiem.
Komentāri