Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam un sadzīvē praktiski noderīgu. Ne viens vien apstaigā tirgotājus, piestāj, parunājas, painteresējas par preci, piebilstot, ka par pirk­šanu padomās, dodas tālāk.

“Laiks pelēks, tādas īstas Ziemassvētku noskaņas pietrūkst,” spriež cēsnieks Jānis Mustermanis un saka, ka eglītes iedegšanas reizē, kad apkārt daudz cilvēku, gaisma un kņada, gan bijis svētku noskaņojums. Jāni daudzi zina kā piparkūku cepēju un tirgotāju. Uz letes dažādu formu un lieluma kraukšķīgie gardumi.

“Visvairāk pērk mašīnu formas piparkūkas, arī brieži, zaķi, kaķi ir pieprasīti,” pastāsta piparkūku cepējs. Mīklu viņš gatavo pats, neeksperimentē, recepte izstrādāta gadu gaitā. Sievas Gundegas uzdevums cepumus apgleznot, katram radīt skaistu un kārdinošu tēlu.

“Bērniem svarīgi, lai uzrunā zīmējums,” teic Jānis un norāda, ka latviešiem piparkūkas garšo visu gadu, tāpēc arī viņš tās cep ne tikai uz Ziemas­svētkiem. Piedāvājumam tikai mainās zīmējumi un uzraksti.

Cēsnieks pastāsta, ka piparkūku cepēju ir daudz. Cēsu tirgū gan todien viņš ir vienīgais, iepriekšējā sestdienā bijis vēl viens.” Braucu uz tirdziņiem, un katrā vietā ir lielāka vai mazāka konkurence. Limbažos tirdziņā katrs trešais pārdeva piparkūkas, bet ir vietas, kur esmu vienīgais,” atklāj cēsnieks un piebilst, ka viņa ceptās piparkūkas pērk dāvanām, par to pašam liels prieks. Ne viens vien pircējs atklājis, ka sūtīs uz Kanādu, Īriju vai Zviedriju.

Turpat blakus piparkūku tirgotājam raiskumietis Viktors Žižins piedāvā medu, vaska sveces un bišu produktus. “Tādu vasaru savā mūžā neatceros, gluži mīnusos neesmu, bet ienesums bija niecīgs,” par saimniekošanas gadu teic bitenieks. Ziemā, kad bites atpūšas, viņš var braukt uz Cēsu tirgu. Ir pastāvīgie klienti, kuri iecienījuši Raiskuma pusē ievākto medu. Ne viens vien nopērk pa kādai vaska svecītei. Gan dāvanai, lai kādu iepriecinātu, gan sev. “Ķīmiju mājā nededzinu, tikai vaska sveces. Istabas smaržo, un sveces arī deg pietiekami ilgi,” pastāsta cēsniece Elga Malkone un uzsver, ka nevar iedomāties, ka Ziemassvētkos mājās būtu plastmasas egle.   

Māris Bite piedāvā Kanādas egļu zarus un mazas eglītes. Radinieks Raunas pusē audzē, bet pamazām šo nodarbošanos pārtrauc. “Eglītes pērk dienu divas pirms Ziemassvētkiem. Pilsētniekiem jau to zariņu uz galda gribas,” saka M. Bite un atzīst, ka drūmais laiks nevedina domāt, ka tuvojas Ziemassvētki. Pēc eglītēm jābrien nevis pa sniegu, bet dubļiem.

“Pirms Ziemassvētkiem jau būs daudz tirgotāju, tagad esmu viens. Citi piedāvā ievestās eglītes, citi tās, kas nocirstas, tīrot mežu. Cilvēkiem ir, ko izvēlēties,” teic M. Bite un pauž pārliecību, ka gan jau Ziemassvēt­ku noskaņa būs, ne jau drūmais laiks to var aizkavēt.