Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos.

Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet koncerta sākumā novada domes priekšsēdētājs un “Cēsis 2025” darba grupas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis ievadvārdos teica paldies ikvienam, kas atbalstīja Cēsu kultūras gada norises, visus, kas tās īstenoja, ikvienu, kas baudīja šos pasākumus. Viņš norādīja, ka kultūras gads noslēdzas tāpat, kā tas tika ievadīts – ar grandiozu Nacionālā simfoniskā orķestra koncertu un pēc tam iedzīvotāju tikšanos Vienības laukumā. “Tas zināmā mērā atgādina saules ritējumu, tās pašas saules, kas ietverta “Cēsis 2025” logo. Tās pašas saules, kuras zari vienoja mūs, un tās pašas saules, kuras zari un stari ļāva mūsu cilvēkiem noticēt laikam un vietai, kurā mēs dzīvojam,” sacīja “Cēsis 2025” darba grupas vadītājs. A. Egliņš-Eglītis arī atgādināja, ka sākums iecerei meklējams pirms pieciem gadiem, kad radās sapnis par lielajiem pasākumiem. “Pirms pieciem gadiem mēs definējām, ka kultūra ir arī veselība, un definējām, ka kultūra ir arī demokrātija, mūsu valsts pastāvēšana tālāk.”

Koncerta starplaikā novada domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga pieņemšanā īpašu Pateicību pasniedza iniciatīvas lielākajiem atbalstītājiem: Francijas institūtam Latvijā, Turcijas vēstniecībai, “Signet Bank”, sarunu festivāla “LAMPA” organizatorēm, SIA “Woltec” valdes priekšsēdētājam Aleksandram Bimbirulim, “Wolf Sistem” vadītājam Jurim Kozlovskim un jaunpiebaldzēniem, zemnieku saimniecības “Lielkrūzes” īpašniekiem Valentīnai un Guntaram Dolmaņiem, kuri savā sētā uzņēma vienu no nozīmīgākajām kultūras gada norisēm – Piebalgas mielastu. “Gribam teikt paldies, ka bijāt kopā ar mums šajā ceļojumā,” par atsaucību “Cēsis 2025” radīšanā paldies teica J. Rozenbergs. “Kultūra ir un būs mūsu pamats, uz kura stāvēsim, arī turpmāk tā būs viena no mūsu attīstības pamatdimensijām. Ir prieks, ka Cēsu novads Latvijas kultūras kartē mirdz ļoti gaiši un spoži.

Līdztekus norisēm koncertzālē Cēsu centra laukumos un ielās viens pēc otra sākās pasākumi, kuros galvenais vizuālais akcents gan bija Ziemassvētku gaidīšana. Pie Cēsu Centrālās bibliotēkas iedegās pirmās gaismiņas pilsētā publiskajā eglē, un jau stundu iepriekš, trijos pēcpusdienā, cēsniekus un viesus gaidīja svētku tirdziņš. Tirgotāju letes sākās Vienības laukumā, kur gan bija tikai divi stendi – Žagarkalna namiņš un VOKUR, bet tālāk Rīgas iela no Raunas vārtiem mirdzēja amatnieku un mājražotāju grezni rotātajos stendos. Tie gan nesasniedza Rožu laukumu, kā bija solīts, toties piedāvājums bija daudzveidīgs, no tradicionālajām piparkūkām līdz halvai, no adījumiem (bija cimdi, kas maksāja pat 95 eiro) līdz tautisku rakstu svārciņiem bērniem. “Druva” apjautājās vairākiem tirdziņa apmeklētājiem, kā viņi vērtē šo kultūras gada noslēguma pasākumu, bet cilvēki atzina, ka šoreiz nākuši uz tirdziņu un egles iedegšanu, par iniciatīvu “Cēsis 2025.gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” nav aizdomājušies.

Savukārt Vienības laukumā, kur notika pašvaldības rosinātā un rīkotā kultūras gada noslēguma dienas kulminācija ar galvenās svētku egles iedegšanu un muzikālām performancēm -Shipsea, Unu Danielu un laikmetīgās dejas māksliniekiem -, uzrunātie pauda, ka uzņemties Latvijas kultūras galvaspilsētas misiju Cēsīm bijusi vērtīga izvēle. “Mani visvairāk aizkustināja lieluzvedums “Māls”, tur uzstājās arī mans mazbērns,” teica seniore, bet savu vārdu nevēlējās nosaukt. Cēsnieku ģimene ar diviem bērniem pirmsskolas vecumā norādīja, ka šoreiz svarīgākā bijusi egles iedegšana, taču kultūras galvaspilsētas pasākumus ir apmeklējuši, piemēram, Cēsu Mākslas festivāls viņiem bijis iecienīts kultūras notikums arī iepriekšējos gados.

Novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzrunāja skatītājus, kas piepildīja Cēsu galveno laukumu. Gaisma, kuras staros iemirdzējās egle, sasaucās ar gaismu, ko gada garumā novada kultūras dzīves paspilgtināšanai deva “Cēsis 2025”.

Pēc Vienības laukuma egles iedegšanas svētki turpinājās. Jaunākajai paaudzei Rožu laukumā bija iespēja sastapt pašu Ziemassvētku vecīti, bet pieaugušie varēja doties uz Mākslas telpu “Mala”, kur notika oficiālā “Cēsis 2025” noslēguma ballīte.

Iniciatīvu “Cēsis 2025.gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” atklāja šī gada 18.janvārī ar koncertu koncertzālē “Cēsis” un vairākiem kultūras notikumiem citviet novadā. Gada garumā piedāvājumā bija gan plaši, gan lokāli sarīkojumi, bija gan iespēja baudīt augstas raudzes profesionālo mākslu, gan pašiem novadniekiem rādīt savus talantus. Līdztekus profesionālās mākslas augstajam sniegumam spēcīgs akcents bija lieluzvedums “Māls”, kurā piedalījās novada pilsētu un pagastu amatiermākslas kolektīvi.
Apņemšanās gada garumā iznest Latvijas kultūras galvaspilsētas titulu pašvaldībai izmaksājusi 584 tūkst. eiro, novada uzņēmējdarbības konferencē pagājušajā nedēļā pastāstīja J.Ro­zenbergs. Kopējais šim mērķim piesaistītais finansējums -1,84 milj. eiro, tajā skaitā ir par biļetēm iekasētā nauda, projektos iegūtie līdzekļi, sponsoru atbalsts un citi avoti. Pašvaldība norāda, ka katrs vietvaras ieguldītais eiro radīja 10 eiro pievienoto vērtību ekonomikā. Tūristu skaits palielinājies par 4,4 % (valstī vidēji par 3,1 %). Pēc “AirBnB” datiem šī gada pirmajos trijos ceturkšņos salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu par 43 % palielinājusies rezervācija novada naktsmītnēs. Pērn no janvāra līdz septembrim bijušas 4263 rezervācijas, šogad deviņos mēnešos 6119.