Dzērbenē "atdzīvināts" brūkošais muižas stallis

Izdekorē, un cits skats

Vairākus gadus par graustiem pie Dzērbenes nav runāts, pirms tam bija dažādas ieceres, bet  īstenošanai nebija naudas.

Kādreizējais Dzērbenes muižas stallis un klēts brūk, taču mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā nevar nepamanīt, tās piesaista tūristus, bet dzērbeniešus satrauc celtņu izskats.

Apspriežoties Cēsu novada Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadītājai Leldei Burdajai, Piebalgas kultūrtelpas ainavu arhitektei Vinetai Radziņai, Dzēr­benes pagasta saimniecības vadītājai Ivandai Laumanei un Dzērbenes Tautas nama vadītājai Dainai Šmitei, tika izrunātas iespējas un varianti, ko paši varētu darīt, lai uzlabotu skatu.

No Cēsu muzeja pēc izstādes par Cimdu Jettiņu Dzērbenes pilij tika nodots lietuviešu mākslinieces Irenas Šliuželienes veltījums “Dzīvais cimds” Jettes Užānes cimdos ieadītajam mūžam. Tas ir vides objekts, kur    cimds tēlots ar zaļojošu lapotni un putnēnu, kas uzlaidies uz īkšķīša. “Mek­lējām vietu, kur to pils teritorijā cienīgi novietot, lai būtu ieraugāms. Mums ir skaista pils, parks, interesants muzejs, bet, lai tos ieraudzītu, jābrauc garām graustam ar akliem logiem. Liekot domas kopā, sapratām, ka ar četriem tukšajiem logiem, kurus ierauga uzreiz, nogriežoties uz pili, kaut kas jādara,” stāsta V.Radziņa. Idejas bijušas dažādas, kā kaut nedaudz aizsegt un reizē atdzīvināt staļļa sienu.   

I. Laumanei radās doma, ka varētu ko dekoratīvu ievietot logu ailās. “Tā kā tas ir stallis, tad paš­saprotami bija, ka varētu būt zirgu attēli, bet otrā stāva logā garāmbraucējus vērotu muižkunga istabmeita. Kas viņa, par to var uzzināt muzejā. Otrā logā ģerānija. Braucot pa vārtiem, logos redzami divi zirgi, otrā stāvā kalponīte un ziedoša pelargonija,” stāsta V.Radziņa.     

Dizaina kompānija “Bumbier­koks” no Inešiem apkopoja dzērbeniešu idejas, un tapa attēli logiem. Pagasta saimniecības vīri visu salika vietās.

Nelielajā laukumā pie staļļa, otrpus iebraucamajam ceļam, novietots vides objekts “Dzīvais cimds”. D.Šmite uzsver, ka cimds kļūst par Dzērbenes simbolu, Cimdu Jettiņa sava dzimtā pagasta vārdu nospodrinājusi. “Tumša­jā laikā izgaismoti cimdu raksti ir arī pagasta centra skvērā,” atgādina Tautas nama vadītāja.

“Jaunums ir arī uzraksts pie pils iebraucamā ceļa vārtu staba, ka te ir Dzērbenes pils. To izgatavoja Māris Kalniņš no Vec­piebalgas.”  Pašu paveiktās nelielās, bet tik redzamās pārmaiņas, kas rada sakoptības sajūtu, no Vecpiebalgas apvienības budžeta prasīja 800 eiro.

“Atjaunot vecās ēkas ir dārgi, bet nav jau viss jāatjauno. Kon­servējot saglabājam mūra apjomu, iztīrot staļļa iekšpusi, var tapt telpa, piemērota ekspozīcijai. Nav jāslēpj  laika zoba nodarītais, bet to, kas palicis, varam izmantot,” idejas nākamajiem darbiem atklāj V.Radziņa, bet I.Laumane uzsver, ka vispirms svarīgākais ir avārijas stāvokļa novēršana un ka drīzumā gar brūkošā staļļa fasādi tiks uzlikta koka sēta un brīdinājums par bīstamību ieiet ēkā.

D.Šmite vērtē, ka dzērbenieši atsaucīgi piedalīsies talkās. “Iedzīvotāji novērtē nelielos darbus, kas paveikti. Mums ir skvērs, celiņš, pensionāri novērtē soliņus, kur var pastaigās atpūsties. Par staļļa sienas nelielajām pārmaiņām dzirdēti tikai atzinīgi vārdi, arī to, ka nojaukts neglītais žogs fasādes pusē,” pastāsta kultūras darbiniece un piebilst, ka pēdējā laikā dzērbenieši ir sasparojušies darīt paši, nevis gaidīt, pukoties, ka kāds nenāk un nedara. V.Radziņa atgādina, ka ēkas ap pili veido kopainu un jāmeklē vienkāršākie risinājumi, lai grausti to nebojātu.

Pašvaldības Saistošajos noteikumos “Par Cēsu novada teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu” par īpašnieka atbildību teikts    arī tā: “Ēku (būvju) fasādes un citas ārējas konstrukcijas uztur tādā tehniskajā stāvoklī un ārējā izskatā, kas nedegradē vidi un nebojā apkārt esošo ainavu.” Cēsu novada pašvaldība ir Dzērbenes pils kompleksa īpašnieks.