Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs izcīnījām savas valsts neatkarību, nereti jau paštīksmi esam pieņēmuši tajā pastāvošo demokrātiju kā pašsaprotamu faktu. Jā, protams, jau ir izaugusi jaunu cilvēku paaudze, kas ir dzimusi pēc neatkarības atgūšanas. Viņiem stāsti par dziesmoto revolūciju, barikādēm un mītiņiem Daugavmalā ir vairāk vai mazāk vienkārši vēsturisku faktu uzskaitījums.
Citās mācībās jau vairākus gadus vēlāk, kur piedalījās arī Krievijas (tas bija pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā), Ukrainas, Moldovas, Baltkrievijas un Latvijas žurnālisti un redaktori, mēs, latvieši, jutāmies jau tādi kā vecās demokrātijas pārstāvji. Lai arī kādi kašķi politikā pie mums risinātos publiskajā telpā, tādi pārbaudījumi, kādi tie ir Moldovā vai Gruzijā, mums tomēr nav vairs jāizdzīvo. Tā vismaz tobrīd šķita. Tagad šo pārliecību mazliet sašķobījusi “ņemšanās” par un ap Stambulas konvenciju, tomēr gribas cerēt, ka tik kritiski, lai tiktu apdraudēta mūsu valsts demokrātiskā iekārta, vēl nav. Tomēr nenāk par ļaunu sev atgādināt, ka pašsaprotama tā nav. Par laimi, pie mums nevienu neliek cietumā par savas pārliecības paušanu. Tātad demokrātiskās vērtības Latvijā pastāv.
Domas brīvība ir tas, uz kā balstās demokrātiskā pasaule. Bet tik daudzās valstīs, kas bija ar dzeloņstieplēm norobežotas no brīvās pasaules un neatkarību atguva (vai ieguva) pēc PSRS sabrukuma, par savas domas paušanu cilvēkus represē. Tā, piemēram, Eiropas Parlaments (EP) paziņojis, ka Saharova balva par domas brīvību šogad tiek piešķirta žurnālistiem Mziai Amaglobeli un Andžejam Počobutam, kuri ir ieslodzījumā attiecīgi Gruzijā un Baltkrievijā.
50 gadu vecā gruzīnu žurnāliste Mzia Amaglobeli ir tiešsaistes mediju “Batumelebi” un “Netgazeti” vadītāja. 2025. gada janvārī viņa tika arestēta par dalību protestos pret Gruzijas valdību. Augustā viņa politisku iemeslu dēļ tika notiesāta uz diviem gadiem cietumā. Eiropas Parlaments norāda, ka Amaglobeli kā vārda brīvības aizstāve un pirmā politieslodzītā sieviete Gruzijā kopš valsts neatkarības iegūšanas nu ir kļuvusi par Gruzijas demokrātiskās protesta kustības simbolu.
52 gadus vecais Andžejs Počobuts ir poļu minoritātes žurnālists, esejists, blogeris un aktīvists Baltkrievijā. Viņš ir pazīstams ar atklātu Lukašenko režīmu kritiku, rakstiem par vēsturi un cilvēktiesībām un vairākkārt ticis aizturēts. Kopš 2021. gada viņš atrodas apcietinājumā un ir notiesāts uz astoņiem gadiem cietumā. Kopš tā laika Počobuta veselības stāvoklis ir pasliktinājies, un kāds tas ir, pašreiz nav zināms, ģimenei nav atļauts viņu apmeklēt.
Eiropas Parlaments aicinājis nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Počobutu, norādot, ka pret viņu izvirzītās apsūdzības ir “politiski motivētas” un “vērstas uz neatkarīgu viedokļu apklusināšanu un vārda un biedrošanās brīvības apspiešanu”. EP arīdzan aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Amaglobeli un nosoda Gruzijā valdošās partijas “Gruzijas sapnis” “sistemātiskos uzbrukumus demokrātiskajām institūcijām, politiskajai opozīcijai, neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, pilsoniskajai sabiedrībai un tiesu varas neatkarībai”.
“Piešķirot šā gada Saharova balvu par domas brīvību Andžejam Počobutam no Baltkrievijas un Mziai Amaglobeli no Gruzijas, mēs godinām divus žurnālistus, kuru drosme ir kā gaismas stars visiem, kuri atsakās klusēt,” uzsver EP priekšsēdētāja Roberta Metsola.
Jāatgādina, ka Saharova balva par domas brīvību, ko 1988. gadā pirmoreiz piešķīra Nelsonam Mandelam un Anatolijam Marčenko, ir augstākais cieņas apliecinājums centieniem cilvēktiesību jomā, ko piešķir Eiropas Savienība. Ar to tiek izteikta atzinība personām, grupām un organizācijām, kuras ir būtiski veicinājušas domas brīvības aizsardzību.
Komentāri