Pils parka dīķī peld sala. Vāc piesārņojumu

Cēsu Pils parka dīķī ne vienu vien pārsteidz neliela peldoša sala ar augiem. Tā novietota kā eksperiments, lai attīrītu ūdeni no piesārņojuma. Peldošā sala būvēta uz īpašas kokšķeldas pamatnes, kas pārklāta ar augsni un apstādīta ar dažādiem augiem.

“Dīķī piesārņojums ir ļoti augsts. Slāpekļa un fosfora koncentrācija vairākas reizes pārsniedz normas. Dīķī ieplūst ūdeņi no apkārtējās vides, arī sudrabkarūsas duļķo ūdeni, atbrīvo organiskās barības vielas, kas veicina aļģu ziedēšanu,” pastāstīja Latvijas Hidroeko­lo­ģijas institūta zinātniskā asistente Laura Batare.

Hidrobioloģe, Dr. biol.    Inta Dimante-Deimantoviča uzsvēra, ka peldošo salu izmantošana ūdens attīrīšanai Latvijā ir kas jauns, bet pasaulē zināma jau vairāk nekā desmit gadus. Tiek    izmantota augu spēja sadalīt toksiskās vielas un mazāk kaitīgā veidā novadīt tās atmosfērā, ar augu saknēm saistītajiem mikroorganismiem vienlaikus veicot piesārņojošo vielu uzņemšanu vai noārdīšanu augsnē.

“Ja augus ievieto ūdenī, tie paņem ne tikai barības vielas, bet arī piesārņotājus.    Ir augi, kas vairāk noder smago metālu savākšanai,ir    tādi, kas uzņem pesticīdus, farmaceitiskās vielas, fosforu, slāpekli. Nākamgad vērtēs, cik daudz piesārņojuma augi uzņēmuši, vai palīdzam dīķim saglabāt ekoloģisko līdzsvaru,uzlabot ūdens kvalitāti,” skaidroja hidrobioloģe.

Tā kā sala izvietota ainaviskā vidē, īpaši domāts, lai tā iederas, nekrīt acīs. Pa ziemu peldošā sala tiks pietauvota, bet paliks ūdenī.

“Redzēsim, ko darīs pīles. Gulbenē Dzirnavu dīķī ievietotas trīs peldošās salas un tās ļoti labprāt izmanto pīles, radot koncentrētu piesārņojumu,” pastāstīja Cēsu novada pašvaldības Attīstības pārvaldes Vides un klimata neitralitātes nodaļas vadītāja Inta Ādamsone.     

Kaut vasarā dīķī tika izzvejots ap tonnai zivju, ūdenstilpē joprojām ir pārlieku daudz sudrabkarūsu, tāpēc ūdenī tika ielaista 21 līdaka. Tās augušas dīķī. Līdakas barosies un samazinās mazo zivju daudzumu, tomēr arī nākamgad paredzēta sudrabkarūsu zveja.

Vērojot, kā gatavojas salu ar laivu ievilkt dīķa vidū, cēsnieks Aivars Pudāns atzina, ka nekas tāds nav redzēts. “Kad zvejoja zivis, arī biju. Tā jocīgi sanāk, ka makšķerēt nedrīkst, kaut karūsu dīķī par daudz. Pēc zvejas, kad zivju palika mazāk, šķita, ka ūdens kļuvis dzidrāks. To gan nesaprotu, kāpēc dīķī nedrīkst makšķerēt. Spriežu, ka droši kādam nepatiks, ka makšķernieki nomīdīs zālīti, bet pensionāram atnākt un pasēdēt pie dīķa būtu laba iespēja uzturēties svaigā gaisā. Ne katrs var aizbraukt uz kādu ezeru vai Gauju,” pārdomās dalījās cēsnieks, bet cits pastāstīja, ka Valmieras centrā pensionāri dīķī makšķerē.

Pie Pils parka dīķa notiekošo vēroja arī Pastariņa skolas audzēkņi. “Esam ekoskola, skolēni interesējas par dabu, vidi,” uzsvēra skolotāja Ilze Ozoliņa.

Pils parka dīķī tiek veikts kārtējais eksperiments. Pērn ūdenī izvietoja trīs izmēģinājuma attīrīšanas iekārtas. Tehno­loģija raidīja ultraskaņas viļņus, kuri iedarbojās uz aļģēm.   Tās vajadzēja saplēst, lai var nogulsnēties gultnē.  Šī metode ar rezultātiem tiek izmantota daudzviet pasaulē, bet Pils parka piesārņojums tehnoloģijai nebija pa spēkam.  Varbūt   starptautiskajā projektā “Peldošās salas kā bioloģiskās daudzveidības pieturas un piesārņojuma mazinātāji pilsētu adaptācijas veicināšanai (BioFloat)”, kurā piedalās arī Gulbenes un Rakveres paš­valdības, rezultāts būs un Pils parkā dīķī redzēsim dzidru ūdeni.