Cēsīs sākas jauna tradīcija

Skanīgs un klausītāju atbalstīts Cēsu koncertzālē un    Bērzaines pamatskolā izskanēja pirmais koru un vokālo ansambļu konkurss ”Cēsis”.   

Konkursa klausītāji, starp kuriem netrūka koru un ansambļu līdzjutēju, atzina, ka koncerti bija interesanti ne tikai ar to, ka varēja dzirdēt korus un ansambļus no visas Latvijas. Koru izpildītās obligātās dziesmas, komponista Emīla Dār­ziņa darbi, izskanēja 20 dažādās interpretācijās, bet 19 ansambļi žūrijas vērtējumam nodeva  tieši konkursam sarakstīto Matīsa Circeņa jaundarbu “Jau vakar Jāņa bērni”. Komponists bija arī ansambļu žūrijā.   

Gaidot rezultātus, koncert­zāle bija interesentu un dalībnieku pilna.  Konkursa idejas autors un mākslinieciskais vadītājs Patriks Kārlis Stepe dienas gaitā saņēma daudzu pateicības, ka Cēsīs radusies jauna tradīcija. “Druvai” viņš pauda    gandarījumu, ka viss izdevies, noticis bez aizķeršanās kā skudru pūznī.  Kultūras pārvalde un 12 brīvprātīgie paveica brīnišķīgu darbu.  “Bija šaubas, vai konkursam vieta sezonas sākumā, bet tieši tas ir labi. Koriem ir jāsasparojas konkursam, un reizē tie ir gatavi intensīvai sezonai. Prieks, ka dalībnieki ir no visas Latvijas, tas apliecina, ka Latvijas koru un vokālo ansambļu konkurss ir vajadzīgs. Šī bija ļoti skanīga diena, kolektīvi parādīja augstu māksliniecisko līmeni. Žūrijai nebija viegls darbs,” par konkursu teica P.K.Stepe.

No Cēsu novada konkursā piedalījās tikai sieviešu koris “Laumas” no Priekuļiem. P.K. Stepe vērtē, ka, iespējams, novada koriem bija intensīva vasara un varbūt neuzdrošinājās, jo mājiniekus  taču vērtē īpaši. “Gan jau nākamreiz, pēc diviem gadiem, arī novada kori būs konkursantu vidū,” bilda konkursa idejas autors un īstenotājs.

Pēc uzstāšanās priekulietes bija priecīgas, diriģente Iveta    Lapiņa slavēja dziedātājas. “Tik intensīvi un nopietni nebijām gatavojušās nevienam konkursam. Augustā bija kora nometne, kad sākām apgūt dziesmas, mēģinājumi notika divreiz nedēļā. Ar padomu palīdzēja Pils kora diriģente Marika Austruma. 

Dziedājām no galvas, un koristes kārtējo reizi pārliecinājās, cik svarīgi ir redzēt klausītājus, bet viņiem dziedātāju acis,” pastāstīja I.Lapiņa un atzina, ka saņemties bija tas grūtākais, bet    bez šādiem pārbaudījumiem nav attīstības. Pēc ieguldītā darba koristes žūrijas priekšā izgāja ar pārliecību. “Nav svarīgi, ka neieguvām godalgotu vietu, nodziedājām labi, uzvarējām sevi un pierādījām, vispirms jau sev, ka varam,” vērtēja diriģente un piebilda, ka pavasarī ir iecere aizbraukt uz vēl kādu konkursu.

Starp koriem konkursā pirmo vietu ieguva RTU jauktais koris “Vivere”, diriģents Gints Ceplenieks. Koris saņēma arī Latvijas Nacionālā kultūras centra simpātiju balvu, konkursa uzvarētāja balvu – 1500 eiro. Otrajā vietā    VEF Kultūras pils jauktais koris “Jasmīnas koris” (Agita Rimšēviča), bet trešā vieta Emīla Dārziņa jauktajam korim (Rihards Lapiņš). Šie kolektīvi balvā saņēma attiecīgi 700 un 500 eiro.

Speciālbalvu no izdevniecības “Musica Baltica” un E. Dārziņa muzeja “Jāņaskola” par labāko Emīla Dārziņa kordziesmas interpretāciju nopelnīja Brocēnu Kultūras centra sieviešu koris “Laiksne” (Ināra Bērziņa).

“Vivera” diriģents Gints Ceplenieks atgādināja, ka konkursā ne tikai kori apliecina savu varēšanu un jaudu starpsvētku laikā. “Skolēniem, kuri pēc Dziesmu svētkiem iesaistījušies pieaugušo koros, tāds konkurss tieši tagad ir īpaši būtisks, jo sezona sākas ar intensīvu darbu. Ja tradīcijā iesaistām  jauno paaudzi, ilgtermiņā varam būt drošāki par koru kustību. Konkurss Cēsīs bija iedvesmojošs, tie bija svētki visai koru nozarei. Tā bija arī uzdrīkstēšanās – ar konkursu  sākt sezonu,” pārdomās dalījās G.Ceplenieks.   

Vokālo ansambļu konkursā    uzvarēja ansamblis “Nona” no Varakļāniem (vadītājs Ainārs Kiserovskis). Kolektīvs    saņēma    500 eiro kā    speciālbalvu par labāko obligātā skaņdarba izpildījumu.  Otrā vieta   Kocēnu kultūras nama vokālajam ansamblim “Imera” (Imants Točs) un 300 eiro balva, bet trešā      – sieviešu vokālajam ansamblim “Kodols” (Anna Matveja) un 200 eiro balva.

Cēsu novada koru virsdiriģents Jurģis Cābulis uzsvēra, ka tradīcijai jāturpinās, un pauda prieku par konkursa gaisotni. “Rezultāts nav svarīgākais, bet ceļš, ko pavadījāt gatavojoties, vienmēr ir interesantākais un grūtākais. Tas katram dziedātājam, diriģentam paver izaugsmi un ir kā tramplīns pieteikties citos konkursos,” sacīja J.Cābulis, bet Dziesmu svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns vērtēja: “Kat­ram konkursam ir sava vieta. Šis gada griezumā ir īsti laikā. Sezona sākas, visi kori un ansambļi septembri aizvadījuši nopietnā darbā. Konkurss reizi divos gados – ļoti labi. Prieks, ka Cēsis ieguvušas labu tradīciju, dalībnieku skaits apliecina, cik tā vajadzīga. Diena bija interesanta, muzikālais līmenis augsts.”

Pēc balvu saņemšanas kora “Vivera” diriģenta Ginta Ceplenieka vadībā koncertzāli pieskandēja kopīgi dziedātā “Gaismas pils”. “Tiekamies pēc diviem gadiem!” atvadoties   ar prieku sacīja konkursa dalībnieki un rīkotāji.