Līdz ar rudens tuvošanos saasinājusies situācija satiksmes drošībā. Statistika par bojāgājušajiem uz Latvijas ceļiem augustā sabojājusi visas cerības, ka situācija uzlabojas. Mēneša laikā 19 izdzisušas dzīvības pārgalvības, neuzmanības, bezatbildības dēļ. Kā galvenā problēma melnās statistikas uzturēšanā joprojām tiek minēta atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana. Kā nu ne, automašīnas kļūst arvien jaudīgākas, ceļi ar vien labāki, gludāki, bet dzīves ritms intensīvāks. Taču ne jau tikai Latvijā!
Tomēr Latvija citu valstu vidū izceļas ar traģiskajām sekām uz ceļiem. Portāls “LSM” vēsta: “Pagājušajā gadā satiksmes negadījumos Latvijā bija 63 bojā gājušie uz vienu miljonu iedzīvotāju. Tikmēr vidēji Eiropā – 45, bet, piemēram, Norvēģijā – 16. Arī Lietuvā un Igaunijā uz ceļiem ir mazāk bojāgājušo nekā Latvijā.” Kādēļ tā – atbildes īsti nav. Ir ceļu infrastruktūras uzlabojumi, ir radari, divus gadus ātruma pārsniedzējus ļauts sodīt arī pašvaldības policijai, ir traferētas un netraferētas policijas automašīnas, ir gana bargi sodi, ir dažādas kampaņas, bet – kā nevaram, tā nevaram iztikt bez traģiskām sekām uz ceļa vai vismaz pamazām to skaitu samazināt. Tiesa, šogad 17.septembrī “Piedaloties Eiropas Komisijas (EK) organizētajā kampaņā “Eiropas diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem un smagi ievainotiem cilvēkiem” (EDWARD), Latvijai ir izdevies aizvadīt dienu bez avārijās bojā gājušiem cilvēkiem, tomēr reģistrēti vairāki negadījumi ar cietušajiem,” informējis Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Ja jau lielākais vaininieks ir ātruma pārsniegšana,vajadzētu saprast, kādēļ tā darām. Aptaujā, ko pēc ERGO pasūtījuma veica tirgus pētījumu kompānija “Norstat Latvija”, 2024. gada jūnijā visā Latvijā tiešsaistē aptaujājot 1002 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem, secināts, ka “atļauto braukšanas ātrumu ikdienā pārsniedz 67% Latvijas autovadītāju un ka lielākie ātruma pārkāpēji ir vīrieši, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, kā arī cilvēki vidējā vecumā un ar augstākiem ienākumiem”. Aptauja arī vēsta, ka “par ātruma pārkāpšanu sodīti 66% autovadītāju-vīriešu un gandrīz divreiz mazāk jeb 36% sieviešu”. Vai gan mazums no pie auto stūres sēdoša vīrieša, ieraugot kādu lēnāk braucošu auto, dzirdēts – tur jau pie stūres sieviete. Un viņiem taisnība – sievietei laikam jau no dabas kā dzīvību nesošai un sargājošai ielikts instinkts būt piesardzīgākai. Jā, tas reizēm ir kaitinoši, reizēm traucējoši steidzīgajiem, tomēr – droši!
Ak, ja būtu kāds viedais, kas pateiktu, kas īsti kaiš braucējiem, pakratot ar pirkstu arī gājējiem, uz Latvijas ielām un ceļiem, ka viņi tā steidzas! Arī satiksmes dalībnieku dzīvības apdraudošo dzērājšoferu mums ir pietiekami daudz. Un, manuprāt, ne mazāk citiem draudīgi ir autovadītāji, kas pie auss tur tālruni. Cita lieta, ja automobilis aprīkots ar tālruņa turētājiem vai vēl modernāku aprīkojumu drošai sarunai braukšanas laikā.
Pagaidām, kamēr tāda viedā nav, jāpaļaujas un jāsāk pašiem ar sevi, vismaz par kādu cilvēku būs mazāk, kas apdraud gan sevi, gan pārējos. Vēl jo vairāk tagad, kad tuvojas rudens ar tumšajiem vakariem (Gājēj, vai tev jau ir sarūpēti atstarotāji?), līst lietus, krīt koku lapas, varbūt pavisam drīz šur tur gaidāma arī atkala.
Komentāri