Skatoties kalendārā, kas rāda 1.augustu, ar skumjām jāsecina – vasara iet uz otru pusi, lai gan bieži ir sajūta, ka tā nav īsti sākusies. Par siltumu sūdzēties būtu grēks, taču ļoti gribas kādu dienu bez lietus, bez lietussarga, bez bažām, ka, apmeklējot pasākumus vai baudot atpūtu pie ūdeņiem, iecerēto neizpostīs kāds piepildījies oranžais vai sarkanais brīdinājums. Tas tā no pesimista puses, bet optimisti teiktu – oho, vēl vesels mēnesis vasaras!
Un patiesi augustam, senāk sauktam par rudzu mēnesi, taču nav ne vainas! Nobrieduši vai tuvu tam ir ne tikai rudzi, pamazām ienākas visādu veidu raža: kartupeļi, sīpoli, burkāni un tomāti, par gurķiem nemaz nerunājot! Ābeles un plūmes atļauj nobaudīt pa auglim, mežā mellenes, gaileņu jūra, tūlīt, tūlīt jāsākas beku mednieku priekiem! Un pa vidu visam tam īpašas dienas, kas svarīgas gan katram valsts pilsonim, gan dažādām interešu grupām.
Pie pirmajām minamas Konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena 21.augustā un Baltijas ceļa piemiņas diena 23.augustā. Domāju, lielākais vairums sabiedrības locekļu izprot, ko šajās dienās atceramies, bet maz pieminēta, vien kalendārā tomēr atzīmēta ir Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena 11.augustā. Vai te nav saskatāma kāda atkārtošanās? Vai Lāčplēša diena 11. novembrī nav brīvības cīnītāju diena? Izrādās, kā jau tas nākas gauži sarežģītajos vēsturiskajos notikumos Latvijas vēsturē, par kuru izpratni galvu turklāt sagrozīja padomju laiku vēstures interpretācija, 11. augusts nozīmīgs ar to, ka 1920. gada 11. augustā tika parakstīts Latvijas-Krievijas miera līgums (Rīgas miera līgums). Ceru, atjaunotās brīvvalsts laikā dzimušie par to zina kaut ko vairāk.
Varu iztēloties, kā daudzi jo daudzi gaida 15.augustu – Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus ar pirms tam notikušu svētceļojumu, kurā taču var pievienoties ikviens. Mūsu senčiem tā gan bijusi ļoti svarīgās un nozīmīgās Lielās Māras diena, un ar to saistīti daudzi jo daudzi ticējumi un paražas, kas latviešiem bijušas un ir tuvas. Gan jau būsiet dzirdējuši kaut vai to, ka šajā dienā jānovāc sīpoli.
Savukārt Bērtuļu vārdadiena, 24. augusts, ir nozīmīga ne tikai Bērtuļiem. Arī ar to saistās daudzas pagāniskās tradīcijas, tomēr ziedojumus Dieviņam diezin vai kāds vairs nes. Bet tieši ar šo dienu sākoties rudens sēņu laiks. Paskatīsimies, kā būs šogad!
Ja par pagānisko, tad jāpakāpjas mazliet atpakaļ – uz 10.augustu, kad godinām Brenčus. Liekas, maz būs to, kas šajā dienā vairītos saskarties ar uguni vai, gluži pretēji, censtos to izmantot rituālos, kas turpmāk pasargātu no tās. Senlatvieši gan Labrencī pievērsuši tam lielu nozīmi.
Un kur tad vēl tās augusta dienas, kurām piešķirts starptautisks vai visas pasaules mērogs: Starptautiskā alus diena 1.augustā, Pasaules kaķu diena 8.augustā, Starptautiskā jaunatnes diena 12.augustā, Starptautiskā kreiļu diena 13.augustā, Pasaules fotogrāfijas diena 19. augustā. Netiek gan nekur īpaši uzsvērts, bet tas ir tikai laika jautājums, ka var svinēt arī skolēnu vasaras brīvdienu pēdējo dienu 31.augustā. Ja arī ar to par maz, var taču svinēt katru pēdējā vasaras mēneša dienu. Saulaina vai lietaina, bet vēl ir vasara! Baudām to!
Komentāri