“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad noslēdzās partiju deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs ieguvumi, tad – lai arī citā sarakstā neiet.
“Vienalga, ko ierakstīju feisbukā, gribējās klāt pierakstīt, ka tas ir mans viedoklis, neesmu saistīta ne ar vienu partiju un vēlēšanās nekandidēju,” ikdienu līdz sarakstu iesniegšanai atklāja kāda savā pagastā aktīva sieviete un piebilda, ka arī sarunās ar cilvēkiem valdījusi neuzticēšanās. Nav bijušas atklātas sarunas, jo nebija skaidrs, ar kuru partiju kurš sevi saista.
Aktīvu, pazīstamu cilvēku un vēl tādu, kuri būtu gatavi kļūt par domes deputātiem, nemaz nav daudz. Tad nu partijas devās medībās pa visiem pagastiem. Ja sarakstā nebūs vietējiem pazīstama cilvēka, var nobalsot par citu kandidātu listi. Tāpat, ja nebūs pārstāvēta nozare, kurā vēlētājs strādā, atkal var pazaudēt balsis.
Partiju aktīvistu darbošanās, meklējot deputātu kandidātus, ne vienmēr patīkamās pārliecināšanas metodes veido attieksmi pret politiķiem. Savukārt, ja darbavietā tiešais vadītājs vai kāds viņam tuvs radinieks, vai ģimenes draugs sasaistījies ar kādu partiju, jāievēro nerakstīts likums nerunāt arī par puķēm, kas aug publiskajā telpā. Ja tās patīk – tātad slavē tagadējo vietējo varu, ja nepatīk, esi pret. Un koleģiālās attiecības var atvēsināties.
Deputātu kandidātu saraksti aizved uz interesantu lasāmvielu. Var vētīt radu rakstus, meklēt, kas saista partijas saraksta kandidātus, mēģināt atcerēties, kurš vārds pazīstams un ar ko tas saistās. Katrā ziņā kandidāti ļauj sevi izģērbt, jo katram potenciālajam vēlētājam ir tiesības par viņu izteikt savas domas un kavēties atmiņās no smilškastes laikiem, kas pavadīti kopā. Tāda ir priekšvēlēšanu cīņa, kurā no gaisa nebirs tikai rožu ziedlapiņas, bet no melna mākoņa var nolīt ne tik spirdzinošs ūdentiņš.
Ieklausoties dažādu cilvēku stāstos, kļūst acīmredzams, kāpēc partijās tik maz biedru. Protams, kādam būt sarakstā ir pagodinājums un neienāk prātā, ka tiek izmantots viņa vārds un statuss, bet, ja ievēlēs, būs jāspēlē citi skaņdarbi, ne tie, kas pirms vēlēšanām. Arī tonalitāte mainīsies, jo partijā mūzikas žanru dažādība nav vajadzīga.
Un jautājums aizvien neatbildēts – kāpēc saistīties ar kādu partiju, ja neesmu ideālists, kurš nākotnē redz saulainās tāles vīzijas, neprotu melot un solīt, gudri skaidrot, kāpēc kaut ko nevar izdarīt, neticu katram vārdam, ko saka un sola, bet redzu dzīvi un to vērtēju reāllaikā.
Nākamnedēļ sāks skanēt aizvien vairāk uzrunu vēlētājiem, skaidrojumu, kas ir tik labi, ka labāk nevar būt, un kas ir tik slikti, ka sliktāk nevar iedomāties. Priekškars atvērsies. Bet zināms – vietvaras krēsli vienalga, cik to kājas stipras vai ļodzīgas, izturējuši ne tādus vien priekšstāvjus.
7.jūnijā katra balss noteiks, kādi mērķi jāsasniedz. Aiz vārdiem slēpjas tik daudz zemtekstu.
Komentāri