Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku.
Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu momentu – darba devēji atzīst, ka ir ļoti grūti atrast darbiniekus, savukārt darba ņēmēji norāda, ka viņiem ir ļoti grūti atrast darbu. Un es ne nerunāju par cilvēku loku, kuriem būtībā darbu nemaz nevajag, jo viņiem ērtāk iztikt no pabalstiem un lielākais notikums ir iespēja iegādāties kādu grādīgo dzērienu. Manā tuvinieku un paziņu lokā ir gan cilvēki ar bagātīgu, gan nelielu darba pieredzi, bet visi motivēti, mērķtiecīgi un ar patiesu vēlmi strādāt. Bet nav tā, ka pirmajā vietā, kur viņi iesniedz CV un motivācijas vēstuli, tiek arī pieņemti. Turklāt skumjākais – nereti uzņēmumi pat nepūlas atbildēt, ja kandidāts nav izvēlēts. Neatbild arī tad, ja pretendents zvana un apvaicājas par rezultātiem, atgaiņājoties, ka vēl nav izlēmuši. Tomēr nākamajā dienā darba sludinājumos redzams, ka uzņēmums atkal tai pašai vakancei meklē darbiniekus. Tādā pasaulē šobrīd dzīvojam, ka pat satiekoties varam viens otru nepamanīt vai pazaudēt.
To apstiprina arī pagaidu nodarbinātības un personāla atlases uzņēmuma veiktā aptauja. 24% darba meklētāju norādījuši, ka lielākā daļa uzņēmumu uz viņu sūtīto CV un motivācijas vēstuli, kas uzrakstīta atbilstoši vakances specifikai, atbildi vispār nesaņem. Visbiežāk jeb 37% darba devēju klusums skar jauniešus vecumā no 18 līdz 29 gadiem, savukārt vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem 24% aptaujāto apstiprināja, ka neviens ar viņiem nesazinājās. Atbildi nav saņēmuši 21% vīriešu, kamēr sievietes krietni vairāk – 30%. Tātad iespējams secināt, ka darba devēji netaktiskāk izturas gan pret gados jaunākiem darba meklētājiem, gan diemžēl arī sievietēm. Manuprāt, atbildes sniegšana ir tikai normāla komunikācijas forma un cieņas izrādīšana kandidātam, kas veltījis laiku, lai pieteiktos konkrētai vakancei. Un pavisam noteikti tas rada arī negatīvu priekšstatu par darba devēju. Bet labi zināms, ka skaļāk par uzņēmuma oficiālajiem datiem un pausto informāciju par sevi runā cilvēku personīgā pieredze, ar kuru viņi, protams, padalīsies ar apkārtējiem.
Aptaujā arī noskaidrojies, ka no tiem laimīgajiem, kuri tomēr saņem atbildi par apstiprinājumu vai noraidījumu, 5% to saņēmuši nedēļas laikā, 4% – divu nedēļu laikā, savukārt 3% norāda, ka atbildes laiks ir ilgāks par divām nedēļām.
Tāpat aptaujas rezultāti liecina, ka tikai 5% iedzīvotāju izdodas viegli atrast jaunu darbu ātrāk par mēnesi. 13% respondentu izceļ to, ka darba meklēšanas procesā pazīšanās ir svarīgāka nekā pieteikšanās vakancēm.
Tomēr var teikt, ka ir gana daudz cilvēku, kuriem ir pastāvīga darba vieta un kuri nemeklē jaunu darbu, jo pēdējo piecu gadu laikā 38% aptaujas dalībnieku vecumā no 18 līdz 59 gadiem nav izskatījuši iespēju meklēt citu darbu.
Komentāri