Krievijas nežēlīgais, pilna mēroga iebrukums Ukrainā turpinās, katru dienu tiek ziņots par bojāgājušiem un ievainotiem cilvēkiem.
Piemēram, 8. janvārī Zaporižjē Krievijas armijas uzbrukuma laikā tika ievainoti 113 iedzīvotāji, diennaktī apgabalā okupanti veica 333 triecienus 12 apdzīvotās vietās. Šogad gandrīz katru dienu notiek triecieni ar raķetēm un droniem pa Kijivu. Patiesībā situācija Ukrainā kļūst aizvien sliktāka, dažādos komentāros jau tiek runāts par to, ka Ukraina karu zaudē. Tikmēr t.s. “lielā politika” turpina laipot, bet jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi pārsteidz aizvien vairāk, liekot jautāt, vai tas ir nekaunīgs populisms, dīvaina humora izjūta vai arī liecina par to, ka ASV politika kļūst aizvien līdzīgāka agresorvalsts Krievijas izpratnei par pasaules kārtību un politiku.
Trampa paziņojumus, ka Amerikai vajadzīgs Panamas kanāls un Grenlande, vēl kaut kā varēja skaidrot ar populismu, bet paziņojums, ka jaunievēlētais prezidents pieļauj militāru iejaukšanos jeb, vienkāršāk sakot, Amerikai vajag un Amerika iekaros. Tāpat arī Tramps jau vairākas reizes ir atkārtojis, ka pēc savas inaugurācijas noteikti tiksies ar Putinu.
Pēc paziņojumiem, ka Amerikai vajag vairākas teritorijas un tā grib tās pievākt, ticamāks sāk kļūt “Washington Post” (WP) rakstītais komentārā, ka Tramps plāno tikties ar Putinu, lai vienotos par ietekmes sadalīšanu pasaulē jeb jauna Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanu. Protams, runāt un solīt var jebko, galvenais ir, ko ASV prezidents darīs pēc stāšanās amatā. Uzreiz gan jāteic, ka republikāņu vadītā Pārstāvju palātas Ārlietu komiteja jau ir paudusi, ka atbalsta Trampa plānus.
Uz visu šo paziņojumu fona “Washington Post” rakstītais 6. janvārī izskatās kā biedējošs, bet ļoti iespējams nākotnes scenārijs. Proti, WP uzskata, ka dažās nākamajās nedēļās izšķirsies, vai Ukraina varēs pastāvēt kā suverēna valsts tajās robežās, kādas tās bija pirms Krievijas Federācijas iebrukuma, vai tuvu tām robežām kopā ar drošības garantijām. Pretējā gadījumā agresorvalsts neleģitīmā prezidenta Putina politikas un pasaules kārtības izvēle tiks apbalvota un atbalstīta.
WP redakcija uzskata, ka karš Ukrainā ir sasniedzis lūzuma punktu un tam, kā tas tiks atrisināts, sekas būs nopietnas ne tikai Eiropā. Tas kļūs arī par ASV un NATO prestiža un autoritātes jautājumu, jo tika taču solīts, ka atbalstu un palīdzību Ukrainai sniegs tik ilgi, cik tas būs vajadzīgs. Redakcija arī atgādina, ka Krievija ir nostiprinājusi savas pozīcijas frontē tādēļ, ka sabiedroto palīdzību Ukraina saņem ar kavēšanos. ASV un sabiedroto atkāpšanās no solījumiem un līgumiem apliecinātu, ka Amerikai un tās sabiedrotajiem trūkst izturības, pastāvības un ka solījumiem nozīme ir vien līdz kārtējam vēlēšanu datumam.
Kā zināms, Tramps pirms vēlēšanām solīja ātri izbeigt karu, ja kļūs par prezidentu. Pirmkārt, desmit dienas pirms inaugurācijas “miera plāns” joprojām nav zināms. Ir izskanējuši vairāki iespējamie varianti, bet neviens no tiem neparedz atdot Ukrainai okupētās teritorijas, nerisina jautājumu par to, kā neļaut Krievijai kārtējo reizi lauzt visus līgumus un uzbrukt no jauna, jo neviens no šiem plāniem neparedz Ukrainas dalību NATO. Rakstā ir uzsvērts, ka steiga un centieni ātri apturēt karadarbību ar “miera sarunām” var novest pie ļoti slikta risinājuma, kas patiesībā būs kā balva Putinam par sagrābtajām teritorijām un garantija, ka viņš atkal kādam uzbruks, līdzko spēs atjaunot militāro arsenālu.
Atliek vien piebilst, ka “Washington Post” skatījums ir racionāls un pamatots. Tādēļ jācer, ka visi Trampa paziņojumi ir vien sava veida teātris, lai radītu stipra, pārliecināta un varena politiķa tēlu, bet rīcība atšķirsies no runām.
Komentāri