Ilustratīvs attēls.
Cēsnieki pašvaldības aicinājumam uz sarunu pagājušajā ceturtdienā, 28.novembrī, nebija sevišķi atsaucīgi.
Uz tikšanos ar novada domes vadību – priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, viņa vietniekiem Inesi Suiju-Markovu un Ati Egliņu-Eglīti – un pašvaldības darbiniekiem bija ieradušies cilvēki divdesmit, taču vietvarai pirms tikšanās iesūtītie jautājumi bija daudzveidīgi. Iedzīvotāji vēlējās noskaidrot gan pašvaldības finansiālo situāciju, gan jautāja par ielu infrastruktūras uzlabojumiem un citu katram būtisko.
Trūkst stāvlaukumu un balto svītru uz brauktuvēm
Pilsētā vienmēr bijušas diskusijas par auto stāvlaukumiem, tāpēc saprotams, ka arī šoreiz bija interese, vai pilsētas centrālajā daļā paredzētas papildu autostāvvietas. Attīstot uzņēmējdarbības vides infrastruktūru, nākamā gada plānā ir izveidot jaunas autostāvvietas dzelzceļa stacijas tuvumā, pastāstīja domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Diemžēl ieceri veidot stāvlaukumu virs garāžām Raiņa ielā nevarēja īstenot, to neatļauj būves tehniskais stāvoklis.
Kāds cēsnieks bija vērtējis, ka pilsētā nav satiksmes drošībai vajadzīgo ielu, ceļu apzīmējumu, un iesūtījis jautājumu, kad tas tiks risināts. Pašvaldības pārstāvji vērtēja, ka baltās joslas, kas organizē transporta plūsmu, ik gadu tiek atjaunotas, un aicināja ziņot vietvarai par pamanītām nepilnībām. Pašvaldības Cēsu pilsētas un Vaives pagasta teritorijas un infrastruktūras pārvaldības nodaļas vadītājs Egils Kurpnieks atzina, ka ne visās ielās, kur ar nepārtraukto balto joslu jānodala gājējiem paredzētā brauktuves daļa, tas izdarīts. Līdz šim nebija vajadzīgās tehnikas, tagad tā ir, arī līdzekļi darbiem paredzēti. Uz lūgumu uzlabot braukšanas apstākļus Medņu ielā atbilde bija vienkārša – ielai pieguļošo īpašumu saimniekiem uzdots apzāģēt krūmus, lai tie neaizsedz brauktuvi.
Par vajadzību uzlabot veloinfrastruktūru runāja cēsniece Astrīda. Seniore pastāstīja, ka ikdienā pārvietojas ar divriteni, bet grūti no ielas tikt uz ietves, uzbrauktuvju apmales ir apmēram trīs centimetru augstākas par brauktuvi. Cēsniece arī atzina, ka neizmanto veloceliņus, tie ir neērti, celiņu flīzes padrupušas. Kāds cits sapulces dalībnieks bilda, ka pilsētā kopumā visas priekšrocības tikai automašīnām, gājēji un riteņbraucēji ir pabērna lomā, piemēram, velosipēdistiem paredzētais saraustīts, nevar saprast, kur veloceliņš sākas, kur beidzas. J.Rozenbergs atzina, ka veloinfrastruktūrā vajadzīgi uzlabojami, īpaši pilsētas centrālajā daļā, bet katrā jaunajā projektā tiem meklēti risinājumi, kā uzlabot gājēju un velosipēdistu drošību.
Cēsniekus bija satraucis kāds novembra notikums, kad Cēsu centrā divas reizes kaisītas ietves, kaut laika apstākļi to neprasīja. Tos, kas raizējās par nesaimnieciskumu, apmierinās ziņa, ka kaisīšana bija jaunā pilsētas ietvju un zālienu kopēja SIA “Kom-Auto” treniņš, kā strādāt ziemā, un uzņēmums to veica par saviem līdzekļiem.
Vaives pagasta Rīdzenes iedzīvotāji vēlas atbildi par sporta laukuma apgaismojumu un ciema ielu segumu. E.Kurpnieks sacīja, ka bedres iespēju robežās lāpa katru gadu; sākoties ziemai, izmantos auksto asfaltu. Sliktā stāvoklī Rīdzenē ir Ozolu iela, ir doma tai veikt dubulto virsmas apstrādi, pastāstīja E.Kurpnieks. Savukārt sporta laukuma apgaismojuma sistēma ir tehnoloģiski novecojusi, to nevar regulēt, ja ieslēdz, spuldzes deg visu diennakti. Kad Cēsīs īstenos viedās apgaismes projektu, kas kavējas procedūru dēļ, atbrīvosies tehnoloģiskās iespējas uzlabot stadiona apgaismošanu.
Kultūras pasākumi ne tikai elitāri
Runājot par kultūras pasākumu pieejamību, kāda sarunas dalībniece seniore atzina, ka Cēsu koncertzāles piedāvājums ir plašs, daudzveidīgs, tomēr tas pieejams galvenokārt elitārai, maksātspējīgai publikai. Viņa jautāja, vai Cēsu kultūras galvaspilsētas 2025 pasākumi arī būs elitāri, kas dārgi maksā, un kas būs pieejams vidusmēra publikai. “Jūs teiksiet, ka tādi ir, bet programmā redzams, ka tie ir tie, kas jau notiek gadu no gada,” sacīja seniore.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis atzina, ka būs gan maksas, gan bezmaksas pasākumi, būs amatierteātru salidojums, koru festivāls. Saruna raisījās arī par to, ka ne vienmēr bezmaksas pasākumi ir labi apmeklēti. Piemēram, 18.novembra svētku koncertam ielūgumi gan iepriekš bija izņemti, bet daudzas sēdvietas izrādījās tukšas, un tie, kas pēc ielūguma atnāca vēlāk, uz koncertu netika. Viens pilsētnieku ieteikums – jāparedz maksa, kaut neliela, bet tā disciplinē.
Ir arī nepatīkamais
Saistībā ar pilsētas skolu darbu iedzīvotāju iesūtītajā jautājumā atklājās, ka samilzušas problēmas Cēsu 2.pamatskolā. “Kāda iemesla dēļ pēc ilgstošām sūdzībām Cēsu 2. pamatskolas direktore nav atstādināta no amata? Kāpēc atsevišķi Cēsu novada pašvaldības darbinieki ignorē sūdzības vai nerisina situāciju?” bija rakstījuši cēsnieki (vai cēsnieks). A.Egliņš-Eglītis atbildēja, ka situācija tiek risināta, bijušas iesaistītas arī citas institūcijas, bet plašāk informēt sabiedrību nevar, lietā iesaistītas personas, kuru dati jāaizsargā.
Saistībā ar pašvaldības iestāžu darbu pārmetumus saņēma pat Centrālā administrācija. Uzņēmējs Jānis Vilders pastāstīja, ka bijis grūti sagaidīt nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma paziņojumu, tikai pēc pāris reižu sazvanīšanās to saņēmis e-pastā. Savukārt Liesma sacīja, ka klibo klientu apkalpošanas kultūra, speciālisti nereti nesniedz izskaidrojošas atbildes, nākas iet no kabineta uz kabinetu.
Katrs ieguldījums – tā ir attīstība
Vairāki pirms sapulces iesūtītie jautājumi liecināja, ka iedzīvotājus interesē, vai pašvaldības ieguldījumi nesamazina tās rocību ikdienas vajadzībām. Viens no tiem par Latvijas Nacionālā arhīva Vidzemes reģiona centra, Cēsu muzeja krātuves un Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās pārvaldes centra izveidi Cēsīs. Tas izmaksās daudz, 17, 93 miljonus eiro, no tiem 8, 207 miljoni būs Eiropas Reģionālās attīstības fonda nauda, bet pārējais paliek uz pašvaldības pleciem. J.Rozenbergs, skaidrojot ieguldījumu, pastāstīja, ka Nacionālais arhīvs un Zemes dienests par telpu izmantošanu maksās īri, kopā tie būs 833 tūkst. eiro gadā. No tā Cēsu novada pašvaldība atmaksās aizdevumu. Bet Cēsīs būs 40 jaunas darbavietas un vēl viena vieta pilsētā atdzīvosies.
Cēsnieki interesējas arī par novada pašvaldības parādsaistībām. Kredīti veido 10,24% no pašvaldības saimnieciskā gada pamatbudžeta ieņēmumiem, atbilstoši likumam vietvarām pieļautais kredītportfelis nedrīkst pārsniegt 20%.
Atbildot uz jautājumu, kā pašvaldība vērtē savu finanšu politiku, vai nodokļu maksātāju nauda tiek izlietota saimnieciski un godprātīgi pret visiem novada iedzīvotājiem, arī tiem, kas dzīvo laukos, J.Rozenbergs atgādināja par lielākajiem projektiem pagastos. Tiek ieguldīts pirmsskolu un skolu modernizācijā, atjaunošanā, ceļu posmu atjaunošanā, top īpaši objekti, piemēram, Jaunpiebalgā senu skolas ēku pārbūvē par pansionātu, Drabešu pagasta Ieriķos bijusī stacijas ēka pārtop par sabiedrisko centru.
Domājot, kā atbildēt uz jautāto par iespējamajām kļūdām novada pašvaldības vadības darbā, J.Rozenbergs atzina, ka tās tomēr jāvērtē citiem no malas un ka, visticamāk, tā īsti, kurš lēmums veiksmīgāks, kurš ne, varēs spriest pēc gadiem divdesmit. Domes priekšsēdētājs sacīja, ja varētu atgriezties laikā, kopā ar kaimiņu novadu vadītājiem vajadzētu pacīnīties, lai “Rail Baltic” ved cauri Vidzemei, tas mūsu novadā būtu ieguvums, taču tobrīd netika plānotas pieturas reģionos. Un vēl, raugoties no pašreizējās situācijas un reizē pasmaidot, pirms gadiem sešiem vajadzēja ieguldīt tikai ielās un ceļos, jo tagad izmaksas šiem darbiem ārkārtīgi palielinājušās.
