Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kampaņa. Viena. Otra…

Sarmīte Feldmane
09:47
25.11.2024
141
2 Sarmite Feldmane 150x150.jpg

“Zemnieki – mūsu lepnums” – tā saucas kampaņa, kuru uzsākusi līdz šim    ne bieži dzirdēta biedrība “Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi”. Kampaņas mērķis arī cēls: lai veicinātu izpratni par lauksaimniecības nozari un informētu par tās pienesumu Latvijas ekonomikai un drošībai. Izklausās tik pašsaprotami jautājumi, ka grūti izprast, vai tāpēc  vajadzīga kampaņa un kuram veidos izpratni, un ko informēs.

Kampaņas rīkotājs, biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs atsaucas uz SKDS veikto pētījumu, kurā noskaidrots, ka 55% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lauksaimnieki spēj saražot pietiekami, lai varētu paēdināt valsts iedzīvotājus. Tajā pašā laikā 30% šim apgalvojumam nepiekrīt.
Kampaņas rīkotājs pats ir  pārliecināts, ka Latvijas zemnieki spēs nodrošināt valsti ar pārtiku arī nopietnas krīzes gadījumā. Pat situācijā, ja valsts robežas tiks slēgtas.

Dažādas aptaujas parasti rīko, lai apzinātu problēmas, noskaidrotu, ko domā sabiedrība, lai varētu pieņemt kādu lēmumu. Ja te stāsts par ticību, tad vairāk nekā puse aptaujāto tic Latvijas lauksaimniecības spējām. Kas mainīsies, ja izdosies pārliecināt vēl piecus procentus iedzīvotāju?

Pats V.Zelčs arī stāsta, ka Latvijas zemnieki saražo graudus, liellopu gaļu un olas divas un pat trīs reizes vairāk, nekā spējam valstī patērēt. Savukārt pusotru reizi vairāk – pienu, kazas un aitas gaļu.

Kampaņas laikā tiek solīti video biedrības mājaslapā, kur zemnieki stāstīs un rādīs, kā strādā.    Un atkal jautājums, kuram tas ir svarīgi? Tiesa, vismaz mājaslapā nav norādīts, kas kampaņu finansē, jātic, ka biedrība pati. Vismaz netiek tērēta publiskā nauda, kā Zemkopības ministrija un valdība bija iecerējusi par 

300 000 eiro skolās un bērnudārzos reklamēt un piedāvāt rupjmaizi. Toreiz sabiedrība sašūmējās un kampaņu atcēla.

Kādas tik un par kādām vien tēmām nerīko kampaņas! Nedēļu mēnesī medijiem ir maize, jo katrs skaidro, ka nav nekā svarīgāka vai problemātiskāka par viņu aktualizēto, bet pēc tam viss apklust, tiek aizmirsts un dzīve rit tālāk no pavasara līdz pavasarim.

Vai gan kāds apšauba, ka ar zemniekiem ir jālepojas? Savu reizi godā tiek celti tie, kuri saimnieko bioloģiski, citu – konvencionālie. Katram sava vieta, lai mūs nodrošinātu ar pārtiku.

Dzīvojam neziņas pilnā laikā, kad rītdienu zīmē informatīvā telpa. Tajā netrūkst pārspīlējumu, manipulāciju, melu. Protams, kā viltus ziņu kāds, spēlējoties ar statistiku, var uzrakstīt, ka krīzes situācijā bads būs klāt, ka zemnieki indē vidi, kurā dzīvojam, un posta dabu. Kāds jau šai domai pieķersies, ja prāts tālu no laukiem.

Vai dažkārt nav tā – cenšoties ko pašsaprotamu izskaidrot, ieskrienam zirnekļa tīklā. Pēc tam nav viegli to notīrīt no sejas. Zemnieki ir Latvijas lepnums, tāpat kā ikviens, kurš, domājot ilgt­spējīgi, dara savu darbu, vairo valsts labklājību un gādā, lai arī krīzes situācijā nebūtu krīze.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
17

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
21
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi