Otrdiena, 1. aprīlis
Vārda dienas: Dagnis, Dagne

Kampaņa. Viena. Otra…

Sarmīte Feldmane
09:47
25.11.2024
92
2 Sarmite Feldmane 150x150.jpg

“Zemnieki – mūsu lepnums” – tā saucas kampaņa, kuru uzsākusi līdz šim    ne bieži dzirdēta biedrība “Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi”. Kampaņas mērķis arī cēls: lai veicinātu izpratni par lauksaimniecības nozari un informētu par tās pienesumu Latvijas ekonomikai un drošībai. Izklausās tik pašsaprotami jautājumi, ka grūti izprast, vai tāpēc  vajadzīga kampaņa un kuram veidos izpratni, un ko informēs.

Kampaņas rīkotājs, biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs atsaucas uz SKDS veikto pētījumu, kurā noskaidrots, ka 55% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lauksaimnieki spēj saražot pietiekami, lai varētu paēdināt valsts iedzīvotājus. Tajā pašā laikā 30% šim apgalvojumam nepiekrīt.
Kampaņas rīkotājs pats ir  pārliecināts, ka Latvijas zemnieki spēs nodrošināt valsti ar pārtiku arī nopietnas krīzes gadījumā. Pat situācijā, ja valsts robežas tiks slēgtas.

Dažādas aptaujas parasti rīko, lai apzinātu problēmas, noskaidrotu, ko domā sabiedrība, lai varētu pieņemt kādu lēmumu. Ja te stāsts par ticību, tad vairāk nekā puse aptaujāto tic Latvijas lauksaimniecības spējām. Kas mainīsies, ja izdosies pārliecināt vēl piecus procentus iedzīvotāju?

Pats V.Zelčs arī stāsta, ka Latvijas zemnieki saražo graudus, liellopu gaļu un olas divas un pat trīs reizes vairāk, nekā spējam valstī patērēt. Savukārt pusotru reizi vairāk – pienu, kazas un aitas gaļu.

Kampaņas laikā tiek solīti video biedrības mājaslapā, kur zemnieki stāstīs un rādīs, kā strādā.    Un atkal jautājums, kuram tas ir svarīgi? Tiesa, vismaz mājaslapā nav norādīts, kas kampaņu finansē, jātic, ka biedrība pati. Vismaz netiek tērēta publiskā nauda, kā Zemkopības ministrija un valdība bija iecerējusi par 

300 000 eiro skolās un bērnudārzos reklamēt un piedāvāt rupjmaizi. Toreiz sabiedrība sašūmējās un kampaņu atcēla.

Kādas tik un par kādām vien tēmām nerīko kampaņas! Nedēļu mēnesī medijiem ir maize, jo katrs skaidro, ka nav nekā svarīgāka vai problemātiskāka par viņu aktualizēto, bet pēc tam viss apklust, tiek aizmirsts un dzīve rit tālāk no pavasara līdz pavasarim.

Vai gan kāds apšauba, ka ar zemniekiem ir jālepojas? Savu reizi godā tiek celti tie, kuri saimnieko bioloģiski, citu – konvencionālie. Katram sava vieta, lai mūs nodrošinātu ar pārtiku.

Dzīvojam neziņas pilnā laikā, kad rītdienu zīmē informatīvā telpa. Tajā netrūkst pārspīlējumu, manipulāciju, melu. Protams, kā viltus ziņu kāds, spēlējoties ar statistiku, var uzrakstīt, ka krīzes situācijā bads būs klāt, ka zemnieki indē vidi, kurā dzīvojam, un posta dabu. Kāds jau šai domai pieķersies, ja prāts tālu no laukiem.

Vai dažkārt nav tā – cenšoties ko pašsaprotamu izskaidrot, ieskrienam zirnekļa tīklā. Pēc tam nav viegli to notīrīt no sejas. Zemnieki ir Latvijas lepnums, tāpat kā ikviens, kurš, domājot ilgt­spējīgi, dara savu darbu, vairo valsts labklājību un gādā, lai arī krīzes situācijā nebūtu krīze.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
67

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
43

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
21

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
44

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
58

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

17:13
17.03.2025
59

Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
20
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
38
1
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
40
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
19
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi