Otrdiena, 1. aprīlis
Vārda dienas: Dagnis, Dagne

Nevarēšu neko pateikt

Andris Vanadziņš
09:43
25.11.2024
140
Andrisvanadzins

Nesen profesionālas vajadzības dēļ iztaujāju kādas valsts iestādes darbinieku. Saruna gan bija ļoti īsa. “Es nedrīkstu jums neko stāstīt, darbā stājoties, bija jāparakstās par informācijas neizpaušanu. To drīkst darīt tikai vadība un sabiedrisko attiecību nodaļa, paši saprotiet,” rokas noplātot, cilvēks noteica un apklusa….    Iestāde nav saistīta ar militāru, drošības vai specdienestu darbību. Visnotaļ civils kantoris ar prāvu budžetu, jo gandrīz katrs no mums, vismaz reizi gadā, ir spiests tam iemaksāt lielāku vai mazāku summu. Iestādes vadītājs pirms vairākiem gadiem bija pamanāms vadošas partijas politiķis, tagad mediji viņu biežāk min    vislabāk apmaksāto valsts uzņēmumu vadītāju topos ( aldziņa virs 100 tūkstošiem gadā), retāk saistībā ar kādiem vadītās iestādes sasniegumiem.

Vai nav dīvaini, ja demokrātiskā valstī, mēģinot saņemt atbildes uz jautājumiem, kas nu nekādi nav klasificējami kā valsts noslēpums, jāklausās steidzīgas atrunas – nevarēšu neko teikt, sazinieties ar komunikāciju daļu. Un vēlme saziņu ar sabiedrību koncentrēt tikai dažu darbinieku mutēs kļūst aizvien izteiktāka. Lai izdodas    sabiedrisko    attiecību speciālistiem, kuri nepaguruši dara savu darbu! Taču ir viena nianse, šie speciālisti ir trenēti konstruēt realitāti, radīt ilūziju, fikciju, to, kā gribētos, lai būtu. Katrs būs pamanījis, ka attālums starp vēlamo un esošo var būt līdz izmisumam liels un par sūro realitāti tomēr vislabāk var pateikt tie, kas ir ar to tiešā, nevis tēlainā saskarsmē. Iekapsulēša­nās konstruēto fikciju komfortablajā burbulī ir drošs solis pretī degradācijai, un  runāšanas aizliegumi    šādam solim piešķir vieglumu.

Kāpēc ievadā pieminēju eks­po­litiķa, iestādes vadītāja algu? Savā naivumā domāju, ka labs, mūsdienīgs līderis veido lojālu darbinieku komandu, liekot lietā tādus instrumentus, kā uzticēšanās, skaidri formulēti mērķi, kopīgi sasniegumi, gandarījums un lepnums par paveikto. Ja lojalitāti nodrošina ar pirātu aprindu metodēm – zvēri (ar parakstu apliecini) uzticību vadonim un saņemsi daļu no guvuma, tad varbūt vari būt veiksmīgs laupītājs, taču diez vai labs mūsdienīgas valsts iestādes vadītājs. Un simts tūkstoši gadā viduvējam pirātam….khm!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
67

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
43

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
21

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
44

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
58

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

17:13
17.03.2025
59

Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
20
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
38
1
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
40
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
19
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi