Otrdiena, 1. aprīlis
Vārda dienas: Dagnis, Dagne

Šleseram un Rosļikovam neizdevās

Andra Gaņģe
14:51
13.11.2024
54
3 Andra Gange 150x150.jpg

Ja reizēm, palasot soci­ālo saziņas vietņu komentārus par parlamentu, kuru paši esam ievēlējuši, un valdību, kuru tie mūsu ievēlētie izraudzījušies, šķiet, ka sabiedrībai ir mentālās veselības problēmas, tomēr jāatzīst – kopumā esam stabili apdomīgi, saprātīgi un mums netrūkst kritiskās domāšanas. Tā jāsecina, kad mediji ziņo – pirms gada Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) iesniegto iniciatīvu par Saeimas atlaišanu parakstījuši 39,2 tūkst.pilsoņu, bet, lai rīkotu tautas nobalsošanu, jāparakstās 154, 2 tūkst. cilvēku, kam ir vēlēšanu tiesības. Proti, iniciatīvu jāatbalsta 10% no Latvijas balsstiesīgajiem, bet atbalstīja vien 2,54% jeb ceturtā daļa no vajadzīgā skaita.

Jāatgādina, ka pieteikumus sarīkot referendumu par Saeimas atlaišanu CVK bija iesniegusi partija “Latvija pirmajā vietā”, partija “Tautas varas spēks”, partija “Suverēnā vara”, partiju apvienība “Pamats-LV”, partija “Tautas kalpi Latvijai”, partija “Apvienība Jaunlatvieši”, partija “Stabilitā­tei!”, partiju apvienība “Jaunā Saskaņa”, partija “Nacionālā savienība Taisnīgums” un biedrība “Varu Latvijas tautai”. Visas iniciatīvas tika apvienotas vienotā parakstu vākšanā. Lielākā daļa šo politisko spēku plašāk maz pazīstami, bet par Aināra Šlesera “Latvija pirmajā vietā” 14.Saei­mas vēlēšanās nobalsoja 6,24% no tiem, kas aizgāja uz vēlēšanām, un partija parlamentā pārstāvēta ar deviņiem deputātiem. “Stabilitātei!” pat vairāk, par partiju balsoja 6,8% vēlētāju, un starp simts Latvijas gudrajām galvām ir 11 šīs partijas deputātu. Atbilstoši vērtējot pārstāvniecību, droši var teikt, ka piekrišanu Saeimas atlaišanai neizteica ne Šlesera, ne Rosļikova piekritēji, nemaz nerunājot par pārējo politisko veidojumu aktīvistiem.

Jā, viena lieta ir nikni rakstīt feisbukā, telegrammā vai x platformā, pamatoti un vēl biežāk nepamatoti izvirst dzēlīgā kritikā. Cita – ar vēsu prātu apsvērt, kas valstij un tautai konkrētajā brīdī ir labākais. Par laimi, vēsa prāta un spējas atšķirt, kad dedzināt pilis un muižas, kad stāvēt plecu pie pleca pretī ļaunumam, sabiedrībai kopumā piemīt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
67

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
43

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
21

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
44

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
58

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

17:13
17.03.2025
59

Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
20
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
37
1
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
22
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
40
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
19
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi