Maskēšanās tīkls kā dabas ainava

Cēsīs, Raiņa kvartālā tukšajās telpās, kas gaida pārmaiņas, valda rosība. Te dažāda vecuma cēsnieki pin tīklus Ukrainas armijai. Darbs vēl nesokas tik raiti, ir jāmācās.   

Labdarības biedrība “Tavi draugi” brīvprātīgais un “Tīklu alianses” tehniskais vadītājs Aldis Silovs    māca un rāda, kā caur tīkla acīm vilkt lentes, kā veidot zigzag rakstus. Biedrība akcijā “Tīklu alianse”    rīko darbnīcas, kurās ir iespēja iegūt jaunas prasmes.

“Ir daudzi, kuri gribētu kaut ko darīt Ukrainas labā, bet nezina kā, un nav iespēju. Var ziedot brīvo laiku un pīt tīklus. “Tavi draugi” nodrošina tīklus un materiālus,” pastāsta A.Si­lovs un uzsver, ka ir dažādas tīklu pīšanas tehnikas, katrai savi plusi un mīnusi. Jokojot    pinēji tehniku, kuru pacietīgi apguva cēsnieki, sauc – iedzēris tārpiņš rāpo uz mājām. Raksts tiek  veidots iespējami haotisks, lai nebūtu ģeometrisku figūru, kuras var piesaistīt    uzmanību. Tiek ņemtas vērā tīklu pasūtītāju atrašanās vietas apvidus īpatnības un dabā sastopamo krāsu gamma. Aiz­sargtīklam jāiekļaujas frontes ainavā. Maskēšanās tīklus izmanto, lai no agresora paslēptu tehniku, munīciju, automašīnas un humāno preču kravas.

Tīklos tiek izmantotas 3,5 cm platas flizelīna lentes, kas ir izturīgas. “Tās ir vieglas, rūpnieciski krāsotas. Svars bieži vien ir ļoti svarīgs. Ja aizsargtīklu izmanto tehnikai, tad nav būtiski, vai tas sver 16 vai sešus kilogramus, bet, ja to izmanto karavīri un tas jānes, ir jūtama atšķirība,” skaidro A.Silovs un piebilst, ka, izmantojot dažādu audumu lentes, tīkli var būt pārāk raibi un bieži vien audumi ir jākrāso, kā arī tīkli ir smagi.    Pareizai tehnikai un krāsu salikumam ir būtiska nozīme, jo nekvalitatīvi veidots maskēšanās tīkls var nodot ienaidniekam karavīru atrašanās vietu.

Cēsnieki nesteidzīgi ver dažādu krāsu lentes caur tīklu acīm, veidojot dabas ainavu. “Mācāmies. Pinums nav vienkāršs, jādomā līdzi, kā caur tīkla acīm katru lenti virzīt,” pastāsta Māra Virskule un uzsver, ka ir gandarīta paveikt kādu lietderīgu darbu. “Pensionāri var ne tikai braukt ekskursijās, piedalīties pasākumos, bet dot savu artavu Ukrainas atbalstam. Varbūt kāds karavīrs tiks pasargāts ar mūsu pītajiem tīkliem,” saka M.Virskule. Olita Ansone savukārt atgādina, ka, protams, var skatīties televīzijā un pārdzīvot to, kas notiek Ukrainā, bet katrs var arī kaut nedaudz palīdzēt.

Renāte Zvaigzne uz tīklu pīšanas darbnīcu atbraukusi no Vaidavas. “Gribu iemācīties pīt maskēšanās tīklus. Dienas centrā telpas ir, gribu iesaistīt gan tā klientus, gan iedzīvotājus. Vienkāršs tas darbs nav, visu laiku jādomā līdzi,” pastāsta R.Zvaigzne.

Par to, lai darbi veiktos, gādā “Tīklu alianses” Tīklu darbnīcas koordinatore Cēsīs Inese Ločmele-Jansone. Viņa uzsver, ka nav viena, ir daudz atbalstītāju, katrs dara kaut ko ļoti svarīgu. Galdnieks    Jānis no Amatas puses izgatavojis koka rāmjus, uz kuriem veidot tīklus, aktīvistu iesaistīšanā daudz dara Daumants Kalniņš. Priekuļu tehnikuma audzēkņi flizelīna audumu sagrieza loksnēs un katras galu iegrieza, lai varētu piesiet pie tīkla.

“Cēsnieki ir aktīvi un ieinteresēti. Iemācīsimies, tad, apzinot, kad kuram ir laiks, veidosim dienas, vakara un brīvdienu grupas,” stāsta I.Ločmele-Jansone un piebilst, ka tagad tiek pīti maskēšanās tīkli rudenim, bet drīz – ar citiem krāsu toņiem – ziemai.
Pašvaldība aizsargtīklu pīšanai    līdz decembrim atvēlējusi telpas Raiņa ielā 27. Tās nav apsildāmas, kad laiks kļūs aukstāks, vai te tik ilgi varēs darboties.

“Telpu jautājums ir vislielākā problēma. Cilvēki vēlas iesaistīties, materiāli, no kā pīt maskēšanās tīklus, kuri frontē glābj karavīru dzīvības, ir,” saka koordinatore un piebilst, ka biedrība būtu ļoti pateicīga, ja kāds telpas piedāvātu. Būtu skumji, ja to trūkuma dēļ akciju Cēsīs vajadzētu pārtraukt.

Tīklu darbnīcā uz galdiņa    plāksnīte ar uzrakstu “Mana Latvija – mana atbildība”. Inese atgādina, ka katrs savā vietā    esam atbildīgs par to, ko darām, kādus lēmumus pieņemam, kurā pusē nostājamies. “Kāda ir mana atbildība par savu valsti?    Cēsīs dzīvo 14 700 iedzīvotāju. Moldovas izvēli par Eiropas savienību izšķīra 13 596 balsis,    jo par demokrātijas ceļu nobalsoja 50,46 procenti pilsoņu. 12 tūkstoši cilvēku vēl dzīvo Pokrovskā, pilsētā, kuru nepārtraukti apšauda. Pirms tam tur mājas bija 70 tūkstošiem iedzīvotāju.    Vai šie    skaitļi neatgādina par atbildība pret savu valsti? Ukraina, aizstāvot savu zemi, aizstāv Latviju,” pārdomās dalās cēsniece.

Gatavie maskēšanās tīkli ar biedrības “Tavi draugi” brīvprātīgo un sadarbības partneru palīdzību tiek nogādāti Ukrainas aizstāvjiem tieši rokās. “Tīklos var sapakot frontē vajadzīgas lietas. Kastē jau krājas vilnas zeķes. Kāds atnes konservus, cits saldumus,” stāsta Inese un atgādina, ka tiek vāktas arī izlietotas elektroniskās cigaretes. Tās demontē, plastmasu izkausē, tas noder dronu astītēm, bet akumulatorus izmanto telefona lādētāju izgatavošanai.   

“Visi esam draugi – tavi draugi ir mani draugi, un viņiem ir citi draugi, kuri ir arī mani draugi. Mēs esam visi kopā, darām vienam mērķim – Ukrainas uzvarai,” atgādina I.Ločmele-Jansone.