Problēmu netrūkst, bet risinājumi rodas

Iepazīt Cēsu novadu aizpagājušajā nedēļā vizītē ieradās Ministru prezidente Evika Siliņa. Premjerministres darba kārtība bija saspringta, bet dienas beigās E.Siliņa ar “Druvu” dalījās gūtajos iespaidos un atbildēja uz aktuālajiem jautājumiem par pašvaldības finansēšanu.

-Kā ieraudzījāt Strau­pes pamatskolu? Cik cerīgi izskatās lauku skola?

-Straupē, kur apvienojušās divas skolas, direktore redz to potenciālu, ir arī atgriezeniskā saite no bērniem. Viņiem patīk.

Kaut pagājušā mācību gada sākums un vidus bija tāds kā neziņas pilns, tad pēc tā, kā viss noticis (Stalbes pamatskola apvienota ar Straupes pamatskolu, saglabājusies mācību vieta Stalbē – aut.), ka ar visiem bijusi iespēja izrunāties, ka bērni redz jauno iespēju, ir ļoti skaidrs, ka izmaiņas bija vajadzīgas un tās ir labas. Manuprāt, galvenais, ka bērniem patīk.

Un pozitīvi, ka jaunāko klašu bērni (Stalbes skolas ēkā mācās 1.-6.klašu audzēkņi- aut.) redz, kur mācīsies pēc 6.klases, redz, ka viņiem Straupē ir turpinājums. Pašvaldība arī nodrošinājusi transportu, un attālums starp abām skolas ēkām nav liels. Kopumā tas, kā virzās Straupes pamatskola, sniedza daudz pozitīvāku iespaidu, nekā biju pieļāvusi iepriekš.

Valstisks darbs – jāturpina virzīt uz priekšu jaunās programmas skolām ieviešana, lai mazajās skolās būtu pilns personāla komplekts – gan skolotāja palīgs, gan asistenti, pieejams psihologs. Noteikti būs vajadzīgs kāds laiks, lai valsts varētu nākt klajā ar šo programmu. Līdz tam tai varēs pielāgoties gan pašvaldības, gan skolas. Un, manuprāt, ir jādod mācību iestādēm un to direktoriem plašākas iespējas izmantot šādu programmu, kas sniegs labāku mācību kvalitāti.

-Jūs tikāties ar Straupes uzņēmēju Māri Šķesteri.

-Ar Šķestera kungu pārrunājām, ka svarīgi, lai lauku uzņēmējiem pieejams finansējums. Šajā gadā daudz esam strādājuši, lai bankas piedāvātu vairāk pakalpojumu reģionos, būs vajadzīgs zināms periods, lai to sajustu reāli . Arī solidaritātes nodoklis, ko prasām bankām, nozīmē, ka bankām būs vairāk jāiegulda Latvijā, jākreditē dažādas programmas, uzņēmējdarbības ieceres. Šobrīd neredzam, ka bankas reģionos daudz dod šo iespēju. Valsts nosacījums, ja bankas būs pietiekami kreditējušas tautsaimniecību, atdevušas naudu atpakaļ mūsu ekonomikai, varēs saņemt nodokļa atlaidi.

Laukos gaida arī kreditēšanu mājokļu iegādei, būvniecībai. Paplašinātas “Altum” jauno ģimeņu mājokļu iegādes atbalsta programmas “Balsts” iespējas. Sākta publiskās un privātās partnerības īres dzīvokļu celtniecības programma, kurā strādājam kopā ar Eiropas Investīciju banku. Tas ir jauns veids, ko varam piedāvāt gan pilsētām, gan meklēt risinājumus lauku reģioniem.

-Vai sarunā ar Cēsu novada domes deputātiem ieraudzījāt kādu jaunu šķautni vietvaras problēmām?

-Tā kā pārsvars bija deputātēm sievietēm, mūs vienoja kopīga rūpe, kā pilnveidot iespējas sievietēm apvienot darbu ar ģimenes dzīvi. Izstāstīju par savu iniciatīvu nodrošināt, ka sievietes, kas ieņem valdes locekļa posteni, aizejot bērnu kopšanas atvaļinājumā, saglabā amatu, līdz šim viņas to zaudēja.
Pārrunājām, kā valsts līmenī risinās vardarbības ģimenē mazināšanu, ka prokuratūras, tiesu pusē tiešām daudz izmaiņu. Gaidām elektronisko aproču ieviešanu, kuru nēsāšanu vardarbīgām personām varēs noteikt tiesa. Svarīgi, lai cilvēki ģimenēs justos droši un varētu saņemt palīdzību, ja tas nepieciešams.
Bija saruna arī par demogrāfijas jautājumiem. Lai ģimenes izvēlētos audzināt bērnu, pabalsti īsti nav tas instruments, kā kopumā veicināt dzimstību, tie var palīdzēt ģimenēm kādu brīdi, bet jebkuram vajadzīga drošības sajūta. Karš blakus ir izaicinājums, mēs darām, ko varam – būvējam, stiprinām robežu. Un svarīgas ir darba iespējas, ikdienas pakalpojumi – veselības aprūpe, bērnudārzs, laba skola. Tāpēc runājam par izmaiņām skolās. Tās ir tās lietas, kas būtiskas katrai ģimenei.

-Lai nodrošinātu pakalpojumus, pašvaldībām svarīgs finansējums. 3.oktobrī Latvijas Pašvaldību savienība un valdība parakstīja vienošanos par nodokļu sadali. Protams, vietvaras gribēja vairāk.

-Nākamajā gadā pašvaldībām piekrītošā iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļa būs lielāka, no 75% šogad tā palielināta uz 78%. Pašvaldībām paredzēta kompensācija par nākamā gada nodokļu reformu. Domāju, pašvaldībām nav pamata satraukumam.

-Vai pašvaldību prasītie 80% no iedzīvotāju ienākumu nodokļa arī paliek dienas kārtībā?

-Esam vienojušies par četru gadu periodu, bet jāskatās, kāda būs valsts budžeta kopējā situācija. Mērķis ir virzīties uz 80%, bet jāsaprot, kādi Latvijā būs nākamā gada ekonomiskie rādītāji.

-Ik pa laikam runā, ka jāmaina pašvaldību izlīdzināšanas fonda politika, tomēr pārmaiņu nav.

-Pašvaldībām nav paticis neviens no piedāvātajiem modeļiem. Izstrādāti, piedāvāti un diskutēti daudzi, un, protams, modelis nevar radīt vairāk naudas.

Vairāk naudas varam radīt tad, kad palīdzam ekonomikai. Visi redzam, kādi izaicinājumi ir Eiropā, kāda bijusi inflācija, kā sasvārstījušies eksporta tirgi. Tāpēc piedāvātas nodokļa izmaiņas, lai budžetu stabilāk veidotu no Latvijas uzņēmumu nodokļiem, lai viņi darbotos konkurētspējīgākas nodokļu politikas vidē, lai tā būtu vienkāršāka, bez dažādiem birokrātiskiem šķēršļiem. Iedzīvotāju ienākumu diferencētais neapliekamais minimums daudzu gadu garumā radījis neskaidrības gan darba devējiem, gan pašiem darbiniekiem. To mainām, nosakot vienādu visiem, bet tam vajadzēja atrast papildu budžeta līdzekļus.

-Jūs šodien Cēsu novadā pavadījāt garu darba dienu. Vai mūspuse pazīstama jau ilgi?

-Cēsīs mācījās mana vecmāmiņa, skolotāja. Tāpēc pilsēta sais­tās ar ģimeniskām atmiņām. Bet arī saistībā ar darbu novads zināms labi. Cēsīs atvēra jaunu ugunsdzēsēju depo, kopā ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu panācām, ka te ir 112 zvanu centrs. Atceros, ilgi bija jādarbojas.
Tad bija Lielstraupes pils nodošana pašvaldībai. Mana ideja bija izveidot īpašu likumu, lai tas notiktu. Pirms tam nācās braukt uz Straupi. Tur esmu bijusi daudzkārt, iegriežos maizes ceptuvē Straupes pienotavas veikalā. Man patīk.