“Ģimenē apzinīgi šķirojam atkritumus, izmazgājam pārtikas trauciņus, liekam pie plastmasas atkritumiem, bet atklājās, ka tā nedrīkst. Saņēmām sodu sešus eiro, ka pie pārstrādājamiem atkritumiem esam pielikuši to, kas nav atļauts. Sazinājāmies ar ZAAO, mums skaidroja, ka ne visiem plastmasas atkritumiem ir pieprasījums, lai tos tālāk pārdotu, tāpēc šķiroto atkritumu konteinerā drīkst ievietot tikai to, kas norādīts uzņēmuma sagatavotajā paskaidrojumā. Taču tur ir tikai kādi desmit plastmasas atkritumu veidi!
ZAAO strādā teicami, rūpīgi pilda savu darbu, par to var teikt tikai labu. Taču valstiskā līmenī ir jādomā, kā izmantot dažādu plastmasas veidu atkritumus. Iespējas taču televīzijā, internetā redzētas, ir tehnoloģijas, bet no ierēdņiem tik vien dzirdam, ka iedzīvotāji negrib šķirot, tāpēc tas neveicas. Nē, cilvēki vēlas šķirot atkritumus un arī to dara, bet no tā pārstrādei izmanto maz, lielāko daļu nogulda poligonos. Valstiski ir jādomā, kā virzīt pētījumus un ieviest tehnoloģijas, lai izmantotu dažādās plastmasas,” viedokli pauda cēsnieks.
