Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Dzīve ir teātris, un teātrī mājo dzīve

Anna Kola
00:00
16.02.2024
28
Ligatne Teatris

“Ir aizritējusi pirmā teātra satikšanās. Tā ir sajūta, ka esam iestādījuši spēcīgu koku Līgatnē, Vidzemē un šajā zemē pirmo tādu – Līgatnes muzikālo teātri,” tā par aizvadīto pirmo amatierteātra tikšanos 8.februārī teic tā režisore Kamēlija Straume.

Uz divu stundu ilgo tikšanos Līgatnes kultūras namā bija sanākuši 30 potenciālie aktieri – jaunieši, dāmas un kungi -, pārstāvot plašu vecuma diapazonu. “Prieks par dažādo vecuma grupu pārstāvniecību, tā ir iespēja atspoguļot dažādu paaudžu skatījumus uz skatuves. Jau iepriekš saņemtie ap 20 pieteikumiem parādīja, ka cilvēki ir ļoti izslāpuši pēc iespējas atpūsties no pārlieku nopietnās ikdienas. Tā kā bija pagājis ilgs laiks kopš Līgatnes amatierteātra darbības, bija vēlme to atdzīvināt. Man šī diena bija ļoti saviļņojoša ar aizrautīgu neziņu, kādi būs cilvēki, kas atnāks un veidos šo teātri.”

Piedalīties amatierteātrī aicināti visi, kam patīk rotaļāties ar dažādām dzīves lomām, dejām, dziesmām, smiekliem un priekiem. “Mūsu pirmā tikšanās bija tāds radošais aplis, kurā iepazīstināju ar teātra vēsturi Līgatnē, ar sevi, iepazinām cits citu. Visvairāk mani saviļņoja jauda, degsme un pozitīvisms, ar kuru katrs cilvēks atnāca. Katrs atnesa savu radošo gribu izpausties un ļauties nezināmajam. Esmu pagodināta šķirstīt vēstures lappuses teātra dzīvē Līgatnē un turpināt savienot vēsturisko ar šodienas dzīvi, ar tām paralēlēm, ko izdzīvojam dažādos laikos. Lieliski būtu atspoguļot mūsu laikmeta reālo dzīvi, kurā paspilgtināt to drāmu, kurā mūsdienu cilvēks dzīvo, vienlaikus parādot rezultātu, kā mums visiem dzīvot mierpilnāk, jautrāk, priecīgāk. Bez konflikta un drāmas nav ainas, tādēļ, izceļot šī gadsimta konfliktus un drāmas, vēlos radīt darbus, kuros ir risinājums caur sevis mīlēšanu, caur savstarpēju mīlēšanu un dabas mīlestību, caur prieku, ticību būt labiem, mīļiem un tam, ka katrs esam īpašs, talantīgs, apdāvināts. Teātris kā vakara izklaide vienlaikus ir arī darbs ar savām spējām, prasmēm, bailēm, šaubām un drosmi. Dzīvē ir teātris un teātrī – dzīve. Kurš kuru spēlē?” uz radošām un filozofiskām pārdomām aicina K.Straume.

Tikšanās pirmā daļa noritēja kultūras nama mazajā zālē, un tā tika atklāta ar Kamēlijas Straumes radošo klavierskaņdarbu un Daces Krīvenas, Līgatnes kultūras nama vadītājas, uzrunu. Tikšanās otrā daļa notika lielajā zālē, tā jau bija darbošanās. “Šis mūsu kopīgais enerģijas lādiņš bija tik jaudīgs, ka sapratu – jāatloka piedurknes un jāsāk jau tagad! Ar jautājumu, kas ir vajadzīgs, lai būtu teātris, sākām diskusiju. Atbildēs iesaistījās visi. Liels prieks bija par jauno paaudzi, skolēniem, kas jūtas absolūti līdzvērtīgi un piederīgi Līgatnes kopienai. Redzu, ka mēs visi būsim cits citam papildinoši,” saka K.Straume.

Līgatnes kultūras nama vadītāja D.Krīvena stāsta, ka, jau stājoties amatā, secinājusi – kultūras namā nav sava amatierteātra kolektīva. “Protams, bija dažādi secinājumi, kāpēc tā. To, ka tāda kolektīva nav, uztvēru ļoti personīgi, jo savulaik Līgatnes amatierteātrī darbojās mana vecāmāte Jūsma Krīvena. Ļoti vēlējos, lai teātris Līgatnē ir. Atradām režisori, jutām arī iedzīvotāju lielu atsaucību,” teic D.Krīvena. Viņa piebilst, ka pirmās tikšanās reizes ir laiks, kad iepazīties, uzklausīt idejas, saprast, kā labāk strādāt. “Katram amatierteātra dalībniekam ir savs talants, ko atklāt, iepazīt, un ceru, ka režisore Ka­mēlija Straume palīdzēs to izdarīt.” Patlaban plānots, ka visi teātra mēģinājumi notiks Līgatnes kultūras nama telpās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
29

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
40
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
137
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
61

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

00:00
19.11.2024
41
1

Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi