Ar ko gan 1863. gada 1. janvārī dzimušais Rūdolfs Kārlis Leonīds Blaumanis var ieinteresēt pēc vairāk nekā simts gadiem dzimušos, to skolotāji atkal no jauna skaidro ik ziemu, lasot skolēnu sacerējumus. Patiesības noskaidrošanā jau gadu iesaistījušies arī Blaumaņa memoriālā muzeja „Braki” un Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja darbinieki, rīkojot Latvijas skolēniem R.Blaumaņa literārās prēmijas konkursu.
Vai ik gadu atrodas 200 un vairāk skolēnu, kuriem ir ko teikt par latviešu klasiķi. Pieaugušajiem atliek vien lasīt, saglabāt vēsturei skolēnu vēstījumus, kā arī sumināt autorus. Šogad atzinības ieguvēju vidū ir Amanda Placāne un Inta Buša no Cēsu 1. un Rūdolfs Cīrulis no Inešu pamatskolas, Edgars Klētnieks no Cēsu Valsts ģimnāzijas Blaumaņa dzīves un rakstniecības iedvesmoti savus literāros darbus šogad konkursam bija iesnieguši arī A.Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas, DA Cēsu Valsts ģimnāzijas, Dzērbenes, Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas vidusskolas, Cēsu sanatorijas internātskolas audzēkņi.
Literatūras un teātra kritiķi, arī izcilais kinorežisors Jānis Streičs, kurš atsaucīgi strādā par skolēnu literārā konkursa goda žūrijas locekli, atzīst, ka Blaumanis pierakstījis latviešu nacionālā rakstura kodu un, to atšifrējot, nākamās paaudzes var piekļūt pie savas tautas saknēm.
„Tālavas taurētājs sadzird mūsu lauku kopēju balsis, kas ar sīksto darbu un lielajiem sapņiem mūsu zemīti padara sakoptāku, ražas bagātāku un zaļāku,” ir pārliecināts R. Cīrulis.
„Prieks ir īpaša gudrība. Ne visi to izbauda un piedzīvo tīru un neviltotu. Bet Blaumanis prieku iepina kā trauslu pavedienu. Tas izšaujas no lūpām un aplido telpu, izmetas ārā pa logu un aizklīst Visumā, dāvājot vēl kādam pasaulē prieku,” apcer I. Buša.
Pirmo reizi literārs konkurss bija sarīkots arī pedagogiem, ļaujot viņiem atklāt plašākai sabiedrībai savu vērtējumu par Blaumani. Tajā piedalījās arī aktīvākās konkursa atbalstītājas, pedagoģes no Vecpiebalgas un Cēsīm. „Mans Blaumanis? Reizēm sāpīgs kā „Skroderdienu” Elīna…. Reizēm kautrīgs kā līgavainis, kurš nespēj pat īsti palūkoties līgaviņai acīs. Citu reizi smeldzīgs kā Bungatiņš savā vientulībā ar pēdējo nepiepildīto vēlēšanos,” izsakās Gunta Riža. „Blaumanis dzīvo savos darbos, tur viņa nemirstības daļa,” vērtē pieredzējusi Mirdza Lībiete.
Šogad literārā konkursa noslēgumā skolēni, pedagogi, žūrijas dalībnieki atkal bija aicināti uz tējas malkošanu „Brakos”, uz goda parādīšanu rakstniekam pie viņa kapa, kur uzrunu sacīja mācītājs Juris Cālītis, un uz sarīkojumu Ērgļos. Lai konkursa atbalsis jauniešu sirdīs būtu vēl dziļākas, laureāti dāvanā saņēma bilžainu un saturiski bagātu „Braku kalendāru 2011”.
Komentāri