Trešo reizi Cēsu Valsts ģimnāzijas radošā grupa piedalījās Latvijas skolu teātru skatē un trešo reizi atgriezās mājās ar augstāko novērtējumu.
Audzināšanas skolotājas Inese Lāces talants strādāt ar ģimnāzistiem un veidot dvēseliskus, jauniešus uzrunājošus uzvedumus Rīgā notikušajā festivālā starp visiem labākajiem skolu teātriem novērtēts ar pirmās pakāpes diplomu. Īpaši uzslavēta augsti profesionālā muzikālā kvalitāte, ko pie klavierēm nodrošināja Tomass Kozlovskis, ar vijoli Tīna Burova, ģitāru Pēteris Vīksna, solo dziedājumu Lauris Lazdiņš. Bet skolotāja iztaujāta, vai viņas oriģinālais scenārijs uzvedumam „Vai tu proti muļķis būt?” nav pārdošanā.
„Kādā pārdošanā? Scenārijs visu laiku tiek
pilnveidots. Tas ir nemitīgs radošs darbs, pielāgošanās 23 dažādām auditorijām, kurās esam parādījuši uzvedumu šajā mācību gadā,” stāsta I. Lāce. „Šo stāstu, bet jaunākajā variantā spēli, es jau pirms pāris gadiem iecerēju ar jauniešiem, lai moderni runāt par karjeras izvēli. Tas liek aizdomāties vai atliek laiks ģimenei, draugiem, kad esi karjeras veidošanas ceļā. Un jautājums ir – proti arī tāds muļķis, kurš visā aizņemtībā atļaujas tērēt laiku, lai pabūtu kopā ar draugu, kad viņam tas visvairāk vajadzīgs.”
Skolotāja labi apzinās, ka viņas radošajai trupai Rīgā atkal bijušas priekšrocības, jo uzvedums pirms tam rādīts ne tikai ģimnāzijā, izrādes šoziem bijušas visās Cēsu skolās, arī dažādās Vidzemes vietās, kur vien cēsnieki aicināti ciemos – Limbažos, Alojā, Staicelē, Vildzēnos, Smiltenē, Rencēnos, Liepā. Šoreiz gan nav pārspēts izrāžu rekordskaits, tas pieder uzvedumam par Veidenbaumu „Pie spieķa skāries…”, kas mācību gada laikā piedzīvoja 50 izrādes un triumfālu uzņemšanu Rīgas Latviešu biedrībā.
Radošās grupas deviņu darbības gadu pūrā ir muzikāli uzvedumi ar Ainara Mielava, Kaspara Dimitera, Imanta Kalniņa dziesmām, ar Lijas Brīdakas un Andas Līces esejām un vācu autora Endes Mihaela filozofiju. Vadītāja atklāj, ka radošākais darbs scenārija veidošanā notiek atvaļinājuma laikā vasarās: „Tad es domās un sajūtās izdzīvoju visu topošo uzvedumu. Rudenī atliek to vien iestudēt.” Režisores šīs vasaras domubiedrs būs Aleksandrs Čaks. To uzzinot, radošās grupas jaunieši priekā staro un viens otram stāsta, ko par Čaku jau zina, bet arī nojauš, ka rudenī iepazīšanās ar dzejnieku būs ar vēl nebijušu dziļumu.
„Mēģinājumi mani uzlādē. Nav pat svarīgi, vai tie notiek, kad ir vēl ir diena, vai jau nakts. Prieks un smiekli atver miegainās acis un aizdzen drūmās domas,” radošo gaisotni raksturo Liene Neimane. „Arī izbraukumi uz izrādēm ir prieka pilni. Teātra festivāls iekrita tieši manā dzimšanas dienā,
tas šo braucienu uz Rīgu padarīja vēl īpašāku. Izjūtas, pat atstāstot tuviniekiem, nav iespējams pilnībā izteikt. Piedzīvotā atmosfēra man ir liels balsts ikdienā.”
Komentāri