Pagājis teju pusgads, kopš savstarpēji nepazīstami bērni un pusaudži Cēsīs saņēma uzaicinājumu satikties, lai pievērstos skatuves mākslai. Iepriekšējās iemaņas nebija nepieciešamas, arī vecāku līdzekļi netika prasīti, vajadzēja vien vēlmi darboties, attīstīt prasmi sarunāties, galu galā stāties skatītāju priekšā ar kopīgu mērķi – uzrunāt vienaudžus.
Tāds bija bērnu un jauniešu teātra trupas ” Mums ir ko teikt” sākums, par kura izveidošanos bija parūpējies Cēsnieku klubs, piemeklējot projektam finansētāju no Šveices Konfederācijas, Latvijas un Šveices sadarbības programmas līdzekļiem.
Strādāt ar dažādu skolu audzēkņiem uzņēmās pedagoģe Inese Lāce. Lai bērniem dotu zināšanas par teātra pasauli, par skatuves mākslas pamatiem, pie Cēsu bērniem brauca runas mākslas, skatuves mākslas profesionāļi, tajā skaitā Valmieras teātra aktieri.
„Trupā bijām sagatavojuši stāstu par ziemas saulgriežu laiku, aicinot tajā atminēties par tuviem cilvēkiem. Dažkārt laicīgas lietas liedz saskatīt šajos svētkos burvību, tāpēc ar savu uzstāšanos rosinājām apstāties, parunāties, ieklausīties sevī un citos, meklēt jaunus sarunu draugus,” stāsta Inese Lāce, kura veidojusi scenāriju un režiju. Līdz ar viņu darbojies horeogrāfs Andis Kozaks. Ikvienam trupas diviem desmitiem dalībnieku – deviņus, vienpadsmit vai 16 gadus vecam – dota iespēja dziedāt, uzturēt dialogus, dejot, sinhroni kustēties.
Projekts „Mums ir ko teikt” paredz, ka pavasarī bērnu trupai
finansēs vēl vienu izrādi. Tajā līdzdarboties būs aicināti arī bērni un pusaudži no ģimenēm, kurās materiālie un sociālie apstākļi neļauj iesaistīties citos ārpusskolas pulciņos.
Komentāri