Gandrīz vienlaicīgi pagājušajā rudenī notika Raunas vidusskolas skolēnu pašpārvaldes un Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanas.
Skolēnu domes vēlēšanās par absolūtiem uzvarētājiem kļuva 12. klases skolnieces Sabīnes Vītolas izveidotā partija. Visi septiņi tās pārstāvji iekļuva domē un šis mācību gads vidusskolas sabiedriskajā dzīvē lielā mērā aizrit ar kultūras, sporta un citu ministru iniciatīvu veidotajos pasākumos. Savukārt mācību ministrs seko līdzi, lai skolasbiedri iekļautos mācību ritmā un nenonāktu parādniekos.
„Esmu par atvieglotu un sabalansētu mācību gadu,” tā saucas ministra R.Ķīļa apkārtraksts, kurā viņš min virkni apsvērumu par labu iespējamai mācību gada pagarināšanai un aicina sabiedrību par to iesaistīties diskusijās.
„Tajā minēti tikai plusi, bet ierastā mācību gada pagarināšanai vasarā ir arī mīnusi,” vērtē Sabīne, pēc tam kad Raunas vidusskolas domnieki ir iepazinušies ar ministra argumentiem par to, ka jauniešiem pārāk intensīvi jāmācās, blīvais mācību saturs tumšajos rudens un ziemas mēnešos neveicinot kvalitatīvu vielas apguvi, ir daudz mājas darbu, bet garajā vasaras brīvlaikā daudz kas no mācībās apgūtā piemirstās.
„ Šāds priekšlikums liecina, ka pusi no atvaļinājuma, kas paredzēts gada jaukākajā laikā – vasarā skolēniem grib atņemt,” secina Jānis Lācis. „Tā nedrīkst darīt – skolēniem atņemt vasaru, kuru mēs tā gaidām,” uztraucas Sigita Rāviča. „Kam gan ziemā garākus brīvlaikus. Ziemājā jāsēž un jāmācās.” Raunas domnieki, vecāko klašu skolēni zina, ka jaunieši vasaras brīvlaiku mēdz izmantot lietderīgi un strādā. „Ja nebūs šīs iespējas, daudzi vēl padomās vai nākt un iegūt vidējo izglītību, vai arī no tās atteikties un doties darbā uz ārzemēm,” spriež Sabīne Vītola. „Vidusskolu tiešām laukos retais izmantos, tā vietā izvēlēsies tehnikumus,” domā Elvijs Mūrnieks.
Sigita Rāviča vēlas aizsākt diskusiju vai tiešām tāda tradīcija kā mācību gada sākums ir laužama, un skolēni nonāk pie vienotas domas, ka 1. septembris ir viena no sabiedrībai zināmākajām un skaistākajām tradīcijām. „Ministrs sola, ka mācību gadu pagarinot, vairs nebūtu jāpilda mājas darbi. Tam gan es neticu,” uzsver Sigita Rāviča, bet Ketija Batņa, pārcilājot prātā 9. klasi un it īpaši pavasari spriež, ka mācību slodze pirms eksāmeniem nemaz nav bijusi tik liela. „Skolēnu slodzes veidošanās lielā mērā ir atkarīga no skolotāju prasmes sadalīt vienmērīgi mācāmo vielu, tāpat kā prasmi, atnākot no brīvlaika, atkārtot mācīto vielu,” vērtē Sabīne Vītola.
„Jābūt vairāk argumentiem, lai mainītu ierasto mācību gada ilgumu,” beigās secina Sigita Rāviča un pārējie viņai piekrīt.
Komentāri