Cēsu skolotājām Aigai Grantai un Inesei Aidei šoziem bija iespēja vērot kolēģu darbu divās Zviedrijas skolās.
Pēc mēneša zviedru pedagogi apmeklēs Cēsis, lai iepazītu Latvijas skolotāju darba dienu. Pēc tam būs pārrunājamas idejas, jautājumi viens otram, jo pedagoģiskais un organizatoriskais darbs Latvijas un Zviedrijas skolās ir atšķirīgs. Vēlmi sadarboties Cēsu un Linčepingas skolām saista īpaši veicami pienākumi, mācību darba organizēšana, vienlaicīgi rūpējoties par bērnu veselības nostiprināšanu. Abās pilsētās darbojas skolas, kuras uzņem bērnus ar veselības problēmām. Cēsīs tā ir sanatorijas internātpamatskola – rehabilitācijas centrs.
Pēc dienas zviedru sešgadīgajā skolā, kurā integrēti ar astmu slimi bērni un bērni ar garīgu atpalicību, cēsnieces izdarījušas secinājumus, ka mācību iestādes uzdevums ir ne tikai dot zināšanas, bet veidot bērniem veselīgu dzīves uztveri. „Uz šo skolu bērniem nav jānāk ar smagām somām, izjūt pārslodzi mācību darbā,”
redzēto Inese Aide raksturoja, stāstot, ka skolā ir stundu saraksts, bet stundu garums nav noteikts, zvans vispār nav dzirdams. Bērni veic uzdevumus ar domu, ka apgūs zināšanu līmeni, kuru paši iepriekš sev izvirzījuši. Klasesbiedriem vienlaicīgi ir atšķirīgas grūtības uzdevumi. Bērniem ar mācību grūtībām stundas noslēgumā talkā nāk skolotāja palīgs. „Zviedri sākumskolā pieturās pie tā, ka stundā paveiktajam vislabākais atalgojums ir klasesbiedru un skolotāja aplausi. Skolēna zināšanu kopējo novērtējumu pedagogs pēc tam izsaka aprakstošā formā.”
Skolotājas Inesi Aidi un Aigu Grantu pārsteidzis fakts, ka līdz 6. klasei uzdevumus bērni pilda tikai ar zīmuli. „Ir labi apzināties, ka katru burtnīcā pieļauto kļūdu varēsi viegli izlabot, bet vai dzīvē pastāv tāds melnraksts, kur visu neizdevušos varēs nodzēst?” atgriezusies no Zviedrijas un ar redzēto iepazīstinot internātskolas kolēģus, filozofēja Inese, viņu papildināja Aiga: „Mēs strādājam citādi, jo skolotājiem ir uzdevums iedot zināšanas visai lielā apjomā. Par to liecina mācību grāmatas, kur uzdevums seko uzdevumam. Zviedrijas sākumskolas mācību grāmatās katrā lappusē ir viens uzdevums. Kad tas izpildīts, bērns jūtas darbu godam paveicis, nejūt stresu. Mācību apjomi un tempi Zviedrijas skolā nevairoja stresu.”
Kāds ir tā iznākums, skolotājas pārliecinājušās, izbaudot skolas mierīgo atmosfēru, kur tikpat kā nekas neliecinājis par gandrīz 400 skolēnu klātbūtni, trokšņošanu. Turklāt visi starpbrīži, arī ziemas sniegos, bērniem pagājuši, rotaļājoties svaigā gaisā, kas slimojošiem ar astmu ir sevišķi svarīgi. „Ievērojām, cik jauki bērni prot spēlēties, cik pagalma dzīve rit organizēti, katrs bērns bija ar kaut ko aizņemts,” stāstīja Aiga Granta, piebilstot, ka skola attiecīgi rūpējusies par apstākļiem, tajā skaitā apģērbu žāvētājiem, lai sniegā samirkušie kombinezoni būtu sausi.
Stāstot Cēsu kolēģiem par atšķirīgo Zviedrijā, skolotājas secināja, ka izglītībā ikvienā valstī ir pozitīvas un negatīvas iezīmes, tāpēc vērts iepazīties ar dažādu valstu piemēriem,
tos analizētu, no labākā iedvesmoties. Tāda ir arī Zviedrijā Austrumgotlandes izglītības nodaļas vēlme, veidojot starptautiskus sakarus arī ar Latviju, ar skolu Cēsīs, kas veic bērnu veselības rehabilitācijas darbu.
Komentāri