Cēsnieks Kristaps Folkmanis pēc Cēsu Valsts ģimnāzijas beigšanas par savu tuvāko nākotni neraizējas. Jaunietis kļuvis par sociālās stipendijas „Ceļamaize” stipendiātu un jau septembrī uzsāks studijas Latvijas Universitātē, lai apgūtu profesiju, kurai redz perspektīvas Latvijā. Par iespēju pieteikties stipendijai Kristaps izlasīja skolas ziņojumu dēlī un bijis pārsteigts, kāpēc vienaudži, kuriem arī bija iespēja pieteikties stipendijai, nav bijuši aktīvāki. Jaunietis to skaidro ar bailēm no konkurences, taču pats sapratis, ka, jo tu vairāk kaut kur piesakies, dari un ej, jo lielākas iespējas, ka spēsi kaut ko saņemt, vinnēt un iegūt. Ceļš līdz stipendijai nebija viegls, jo bija jāiesniedz vairāki dokumenti, kas apliecinātu, ka Kristaps atbalstu ir pelnījis, kā arī jādodas uz interviju, kuras laikā komisija lēma par stipendijas piešķiršanu. „Ceļamaize” studentiem, kas uzsāk studijas universitātē, sniedz finansiālu atbalstu – 150 latus mēnesī. Stipendija Kristapam ir nenovērtējams atbalsts. Tā sniedz iespēju samaksāt dzīvošanas izdevumus Rīgā, transporta izdevumus, kā arī ļauj pavadīt brīvo laiku, lai sevi pilnveidotu. „Brīvajā laikā man patīk muzicēt, spēlēju ģitāru, saksofonu un klavieres, rakstu dziesmas, kā arī patīk apmeklēt dažādus koncertus, teātra izrādes un garīgi sevi pilnveidot. Zinu, ka nauda netiks iztērēta vieglprātīgi, bet tiks ieguldīta tur, kur tas ir nepieciešams,” tā Kristaps. Jaunietis atzīst, ka iespēju saņemt stipendiju viņam nodrošināja sekmes mācībās, uzņēmība,par spīti ārpusskolas nodarbībām vidusskolā, mācības nekad netika atstātas novārtā. Jautāts par ikdienu ģimnāzijā, Kristaps saka: „Grūti pat atcerēties visu, jo darīts ir tik tiešām daudz. Vidusskolā dejoju tautisko deju kolektīvā „Kande”, dziedāju ģimnāzijas korī, darbojos radošajā grupā, piedalījos vairākās valsts mēroga olimpiādēs, kā arī konkursos eksaktajās zinātnēs.” Iespējams, tieši vispusīgās intereses kalpoja par iemeslu Kristapa nešaubīgajai izvēlei – studēt datorzinātnes Latvijas Universitātē. Programmu jaunietis bija izvēlējies jau pirms dokumentu iesniegšanas, jo apzinājās, ka šāda profesija Latvijā būs perspektīva arī tālākā nākotnē. Runājot par karjeras plāniem, jaunietim nav bažu, jo, izpētot situāciju Latvijā, Kristaps zina, ka darba iespējas izraudzītajā profesijā viņam būs. Kristaps gan nevēlas nākotnē strādāt kā programmētājs birojā, bet attīstīt datoriku kā zinātni un darboties pētniecības nozarē, studēt maģistrantūrā un iegūt arī doktora grādu. Par iespēju doties strādāt ārzemēs, jaunietis nedomā, jo zina, ka pētniecību vēlas veikt Latvijā un dzīvot dzimtenē.
Zane Ieviņa
Komentāri