Labas vācu valodas zināšanas ik gadu uzņēmīgiem jauniešiem no Latvijas paver iespējas ne vien studēt Vācijā, bet arī saņemt pilno stipendiju – 50 tūkstošus eiro gadā. Pie šādas iespējas var tikt, ja jaunietis ieguvis starptautiski atzītu sertifikātu DSD I. Katru gadu kāds no Cēsu ģimnāzistiem pirms skolas beigšanas tiek pie šī sertifikāta, kas apliecina ne vien teicamas vācu valodas zināšanas, bet arī skolā apgūtu prasmi apkopot informāciju, iesaistīties debatēs, izteikties argumentēti.
Pagaidām Latvijā nav daudz skolu, kuras iesaistījušās Vācijas ārzemju skolu biroja izstrādātajā DSD programmā un ar tās starpniecību jaunieši mācās, pēc tam kārto eksāmenu. Viena no skolām ir Cēsu Valsts ģimnāzija, kurā šoziem Vācijas ārzemju skolu biroja koordinators Latvijā Holgers Dēne aicināja uz tikšanos pārējo DSD programmas skolu direktorus, Vācijas vēstniecības un Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus. Cēsis tika izraudzītas kā lielisks piemērs darbam, ieinteresējot jauniešus padziļināti apgūt svešvalodas.
Skolu direktori no Liepājas, Rīgas un Rēzeknes, no Valmieras, Gulbenes un Limbažiem uzsvēra, ka iespēju radīšana skolēniem ir ne tikai skolas vadības ziņā, bet arī atkarīga no skolotāja personības. Vācu valodas apgūšana pamatskolās ir skolēnu ģimeņu izvēle. Ja tā notikusi par labu vācu valodai, tad tālāk svarīgs ir skolotāja darbs, lai interesi padziļinātu un kāpinātu. Katras viesos atbraukušās skolas direktoram bija sakāmi labi vārdi par vācu valodas pasniedzējiem – zinošiem un mērķtiecīgiem skolotājiem, gataviem ar skolēniem strādāt papildus, lai līdz ar Latvijas programmu apgūtu arī starptautiskā eksāmena programmu.
Latvijas DSD skolu direktorus iepriecināja ziņa, ka Vācijas ārzemju skolu birojs gatavs gada laikā vienoties ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai tā atbalsta un atzīst ne tik augstākā līmeņa – DSD I, bet arī eksāmenu vācu valodā DSD II, kuru skolas laikā būtu pa spēkam nokārtot vēl vairāk jauniešiem, piemēram, ja viņi vācu valodu mācījušies kā trešo svešvalodu. Sertifikāts par nokārtotu DSD II eksāmenu pavērtu iespējas mācīties Vācijas vai Austrijas koledžās.
Holgers Dēne skaidro, ka Vācijas ārzemju skolu biroji Eiropas valstīs intensīvi darbojas tāpēc, ka Eiropā jūtama studēt un strādāt gribošo brīva plūsma. Taču grūtības sagādā vācu valodas zināšanu apliecinoši dokumenti, jo Eiropā ir atšķirīgas vērtējumu skalas. Ir valstis, kurās augstākā atzīme ir viens, un valstis, kurās desmit vai pat 17 kā Spānijā. Ir valstis, kuras zināšanu līmeni izsaka ar burtu pakāpēm, un valstis, kurās ar procentiem. Ja augstskolās vai uzņēmumos iesniedz tik atšķirīgi noformētus izglītības dokumentus, tad sapratni panākt grūti. Tāpēc arī H. Dēnes pārstāvētais birojs seminārā aicināja debatēt, cik lielā mērā vienu otram var pielīdzināt DSD un Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas eksāmenu, lai zināšanas vācu valodā nav jāapliecina divreiz. Šis jautājums pagaidām ir atklāts. Mairita Kaņepe
Komentāri