Sākumklašu skolotāju pieredze liecina, ka gandrīz katrā klasē mēdz mācīties kāds īpašs bērns.
Tie ir bērni, kuri stundās prasa pedagoga speciālu uzmanību, jo viņu prasmes un zināšanas neattīstās vienlīdz līdzeni, kā tas notiek ar klasesbiedriem. Pedagoga uzdevums ir atrast individuālu pieeju mācību darbā un ikdienas saskarsmē ar bērnu, lai mācīšanās traucējumi tiktu pamanīti 1. vai 2. klasē un nepārietu uzvedības traucējumos. Netiekot visiem līdzi mācībās, bērnā mēdz parādīties instinktīva tieksme izcelties ar uzkrītošu uzvedību. Tāpēc nav brīnums, ja, atbildot uz skolotāja prasību ievērot skolas noteikumus, stundā sekot līdzi norādēm, bērns ne tikai neklausās, bet iekož skolotājai rokā.
Pedagoga uzdevums ir saskatīt agresīvas uzvedības cēloni. Speciālisti vērtē, ka individuāla pieeja un mācību plāns var sekmēt cēloņu novēršanu. Taču katrs bērns ir citāds, un pedagogi atzīst, ka viņus reizēm pārņem bažas, kā nekļūdīties mācību un audzināšanas metožu izvēlē.
Cēsu 2. pamatskolā mācās arī bērni ar īpašām vajadzībām. Pedagoģe Vita Golubova stāsta: “Kad man piedāvāja pārnākt uz šo skolu, kas nevairījās strādāt arī ar bērniem, kuriem ir nopietni attīstības traucējumi, man bija bail ar īpašajiem bērniem pat tikties. Domāju, ka nezināšu, kā ar viņiem sarunāties. Nospriedu, ka izvairīšos iet attiecīgajās klasēs.” Tagad V. Golubova pasmaida par savām šaubām. Būdama arī Cēsu novada sākumklašu skolotāju metodiskās apvienības vadītāja, viņa skolēnu brīvlaikā pedagogiem piedāvāja lekciju ciklu, kurā piedalījās speciālistes no Vidzemes reģiona Iekļaujošās izglītības centra. Tas izveidots pirms vairāk nekā gada Valmierā, lai vidzemnieki – pedagogi, bērnu vecāki – saņemtu konsultācijas, kā strādāt ar bērniem, kuriem novērojami funkcionāli traucējumi.
“Paldies par izrādīto interesi, vēlēšanos iedziļināties niansēs, kā stundās strādāt ar īpašiem bērniem,” sacīja no Valmieras atbraukusī speciālā pedagoģe Līga Miķelsone. Kopā ar viņu pieredzē, kas veidojusies, pētot un nosakot bērnu spēju un attīstības līmeni, dalījās arī psiholoģe Gunita Kauliņa un logopēde Ilze Vītola.
Speciālistes vērtēja, ka vecākus var saprast. Viņi reizēm pat baidās pieņemt domu par īstajiem cēloņiem, kas bērnam rada mācīšanās traucējumus. Vecāki reizēm meklē vainu skolotājā. Lekcijās, kas bija veltītas sākumskolas pedagoģēm, izskanēja pamudinājumi pedagogiem nebaidīties. Tā vietā, lai ieturētu distanci pret nesaprotamu bērnu, viņam meklēt individuāla pieeju. Vēlamu rezultātu var panākt, runājoties ar bērnu, ar viņa vecākiem, lūdzot padomu speciālistiem. Iekļaujošās izglītības centra izveidošanai Valmieras pašvaldība saņēmusi Eiropas Sociālā fonda finansējumu ar noteikumu, ka speciālisti sniegs konsultācijas, veiks bērnu izpēti Ziemeļvidzemes mērogā, arī Cēsu pusē līdz pat Pierīgai. Mairita Kaņepe
Komentāri