Mūsdienu bērni daudz mazāk nekā viņu vecāki un vecvecāki uzturā mēdz lietot veselīgos graudaugu produktus. Tādēļ Izglītības un Veselības ministrija šoruden atkal atbalstīja uzņēmuma “Rīgas Dzirnavnieks” iniciatīvu rosināt skolās un bērnudārzos rīkot konkursus ar moto: “Kļūsti stiprs un drosmīgs kā Herkuless”. Pieaugušie cer, ka tādējādi daudz vairāk bērnu vecumā līdz desmit gadiem uzzinās, cik svarīgi ēst putras. Uzzinās, ka to dara arī pieaugušie rūpēs par veselību un enerģiju un viņu rūpes vainagojas panākumiem, viņi kļuvuši par panākumiem bagātiem sportistiem, mūziķiem, slaveniem aktieriem. Cēsu 2. pamatskolā Putras diena, ko starptautiski atzīmē 10. oktobrī, bija noslēgums veselam ciklam notikumu jauku lietu izzināšanā, kurā bija iesaistīti sākumklašu bērni. Tautasdziesmas, pasakas, uzvedumi, zīmējumi par putru ēšanu un gatavošanu, recepšu izzināšana ģimenēs un to kolekcionēšana, putru vārīšana mājturības virtuvē kopā ar mammām un skolotājām – lūk, vesels birums notikumu, ar kuriem “Druvas” satiktie 4. klašu skolēni Kristiāna Šteimane, Selīna Mieriņa, Dāvis un Mārcis Jansoni gribēja dalīties. Tobrīd bija nepārprotami redzams – mazie jau jūtas ļoti zinoši putru pagatavošanā, ar viņu uzņēmību bija tapušas arī putru recepšu grāmatiņas.
Skolas lielajā zālē, beidzoties Putras dienai veltītajam sarīkojumam, mazos gaidīja pusdienas. Nevienam nebija noslēpums, ka tajās būs skolas saimnieču vārītā bukstiņputra – gardums, kas sen nav bijis skolas ēdienkartē. Pat nenoģērbuši kaķu maskas, pirmklasnieki, pasakas par pieciem kaķiem – putras vārītājiem, varoņi bija sēdušies pie galda un lielās karotes jau bija rokās. Pasaka tobrīd kļuva par īstenību – kas garšoja gudrajiem kaķiem, tagad garšoja arī bērniem. Lielās bļodas galda vidū un mazās, kas katram ēdājam priekšā, ātri kļuva tukšas.
Putras dienā skolas virtuvē putra bija vārīta lielos katlos vairāk nekā 300 porciju. Saimniecēm bija prieks, ka mazie novērtē ēdienu, bet nākamais starpbrīdis viņās raisīja bažas – vai pusaudži, izlasījuši, kas ir tās dienas ēdienkartē, vispār atnāks uz ēdnīcu. Varbūt dosies tikai uz kafejnīcu? Pēc skolotāju lūguma pagatavoto bukstiņputru arī pieaugušie ēda slavēdami, bet pusaudžiem par to, kas ir labs un vērtīgs uzturā, mēdz būt atšķirīgi uzskati. Tāpēc arī saimnieces diez ko neuzdrošinās pusdienām gatavot putras. Mannas vai rīsu putra ik pa laikam tiek vārīta launagam. Cēsu 2. pamatskolas veiktajā aptaujā sākumklašu bērniem uzdoti četri jautājumi, kā arī lūgts noskaidrot, vai ģimenē ir kāda īpašas putras gatavošanas receptes. Ralfs Gulbis no 2. klases tādēļ sīki noskaidrojis omas recepti un to aprakstījis – kā karsē pienu, ko tam pieliek, kā kuļ olas dzeltenumu, iecilā olas baltumu. Skolotāja Laila Meluškāne, lasot anketas, varējusi iztēloties puikas sarunu ar omi, uzzinājusi, ka mazajam tāpat kā ļoti daudziem viņa skolasbiedriem vislabāk garšo mannas un rīsu putra un to mājās vāra. Palielā anketu kaudzīte parādījusi, cik atšķirīga ir garšu izvēle, pie putras bērniem kārojas šķipsniņa kanēļa, jāņogu ievārījums, sviesta pikucītis, ogas, medus un banāni, bet nepārspēts gardums bērniem pie putras tomēr ir “zemeņu zapte”. Paies gadi, un šie mazuļi – lielie putrēdāji – kļūs par tīņiem. Laiks rādīs, vai viņi atcerēsies, kā tikt pie labiem rezultātiem sportā, mākslā un mācībās, ēdot putru, jo katrs otrais anketā rakstījis, pirmklasnieki ar lieliem drukātiem burtiem, ka putrās ir daudz labu lietu, vitamīni, kas dod spēku. Karlīna Strazde no 3. klases uzrakstījusi veselu virkni labumu: “Ja ēdīs putras, nesāpēs galva, cilvēks būs vesels, gudrs un spēcīgs.” Mairita Kaņepe
Komentāri