Pagājuši gadi pieci, kopš Saeima noformulēja politisku pasūtījumu Izglītības un zinātnes ministrijai. Tai bija jāizstrādā jauna programma vēstures mācīšanai pamatskolās.
Galvenais uzsvars – Latvijas vēsture, pasaules vēsturi atstājot otrā plānā. Tapa jaunas programmas, pats vēstures priekšmets tika pārsaukts, atmetot vārdu – pasaules. Paies pusotrs gads, un 9. klašu skolēni kārtos eksāmenu tieši Latvijas vēsturē.
Tagadējie 9. klašu skolēni vēl mācās Latvijas un pasaules vēsturi un attiecīgi apliecina zināšanas. Rudenī Vēstures skolotāju biedrība vienojās, ka šogad 9.klasēs uzmanība tiks pievērsta posmam no 19. gadsimta vidus līdz 1918. gadam. Ar faktiem par jaunlatviešiem un pirmo Atmodu skolēni gan sāka iepazīties jau 8.klasē.
Inese Sīmane, vēstures skolotāja Cēsu Valsts ģimnāzijā, spriež, ka, pateicoties Latvijas Tiesībsarga aktivitātēm, valsts aktīvāk piešķīrusi finansējumu mācību līdzekļu iegādei, tāpēc skolas ir apgādātas. Skolotājiem ir izvēles iespēja starp diviem mācību grāmatu komplektiem, kuri sagatavoti izdevniecībās „Raka” un „Zvaigzne ABC”. Jaunākajām grāmatām Latvijas vēsturē līdzi nāk arī darba burtnīcas. To nepieciešamību skolotāja pamato, proti, vēsturi vairs nemāca abstrakti. Pildot uzdevumus, jāparāda prasme sarindot notikumus hronoloģiskā secībā, pazīstot un raksturojot vēsturiskas personības, jāprot orientēties kartēs. Tieši tādi uzdevumi bija arī izsūtīti 9.klašu skolēnu olimpiādēm novados.
Inese Sīmane ir gandarīta, ka daudzi viņas audzēkņi vēlējušies papildus iedziļināties vēsturē, lai startētu skolas rīkotajā olimpiādē un pēc tam iegūtu tiesības doties uz olimpiādi Cēsu novada 9.klašu skolēniem. Veiksmes gadījumā varēja saņemt uzaicinājumu uz valsts olimpiādi. Audzēkņus motivējis skolotājas sacītais, ka līdzdalība olimpiādēs būs vislabākais treniņš vēstures eksāmenam.
Novada olimpiādē starp četru Cēsu skolu 9.klašu skolēniem izvērtusies sīva sacensība. Vistuvāk maksimālajam punktu skaitam tika Cēsu Valsts ģimnāzijas skolniece Nikola Serģe. Viņai, kā arī 2. un 3. vietas ieguvējiem – Niklāvam Emīlam Eglītim un Dāvim Krūmiņam no DA Cēsu Valsts ģimnāzijas – ir cerības, ka tiks uzaicināti uz trešo olimpiādes kārtu Rīgā. Par Nikolas uzvaru skolotāja Inese jutusi pārliecību jau iepriekš, jo meitene apliecinājusi dziļu interesi par vēsturi. Ko vērts vien bijis Nikolas darbs, pētot savas dzimtas vēsturi. Tās centrā ir vectēvs Jānis Serģis – slavens motobraucējs. Nikolas veikums, piedaloties stāstu veidošanā par latviešu ģimenēm, dzimtām, pilsētu un valsti, izpelnījies skolotāju ievērību un aizkustinājumu.
„Man patīk iedziļināties vēsturē. Es pērku un lasu vēstures grāmatas,” stāsta Nikola Serģe. Ģimnāziste jau labi apzinās un novērtē, kā tēvs un vectēvs – Kristers un Jānis Serģi, līdz ar to visa dzimta spējusi ierakstīt nozīmīgus notikumus Latvijas sporta vēsturē un tautas patriotisma veicināšanā.
Cēsīs vēstures skolotāju uzmanību šogad saistījis novada olimpiādes laureāts – 3. vietas ieguvējs Dāvis Krūmiņš. Viņa iegūtais punktu skaits astoņos olimpiādes posmos izrādījies lielāks nekā 15 citiem dalībniekiem. Tā gadās reti, ka 8. klases skolēnu uzaicina sacensties ar gadu vecākiem audzēkņiem. Vēstures skolotājs Aivars Karlsons „Druvai” stāsta, ka Dāvi ievērojis, kad zēns iestājies DA Cēsu Valsts ģimnāzijas 7.klasē. Uz pārējo klasesbiedru zināšanu fona Dāvis vēstures stundās acīmredzami izcēlies. „Dāvis ne tikai spēja formulēt domas, bet arī patstāvīgi rada atbildes, analizējot faktus kopsakarībās, viņš jau var diskutēt par vēstures tēmām,” teic Aivars Karlsons. „Iepazīstoties ar Dāvi, uzzināju, ka viņš daudz lasa, tāpēc attīstījis loģisko domāšanu. Uzaicināju Dāvi jau šogad piedalīties 9.klašu olimpiādē, redzēju, ka viņš tiks galā ar olimpiādes uzdevumu nestandarta situācijām.” To apliecinājusi arī Dāvja Krūmiņa versija esejā par doto tēmu – kādas sociālās sekas pasaulē radīja industriālā revolūcija. Arita Lejiņa
Komentāri