Joprojām risinās spraigas diskusijas par to, vai, beidzot vidusskolu, būs obligāts arī fizikas/ķīmijas eksāmens. Kopumā piektais. Ir pietiekami daudz viedokļu, vai tādējādi labvēlīgi tiks ietekmēta jauniešu interese par šiem mācību priekšmetiem.
Šogad 7. janvāris skolēniem atnāca ar lielu pārsteigumu – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paziņoja, ka, beidzot 12. klasi, nāksies kārtot vēl vienu eksāmenu.
Skolās, kurās ķīmija vai fizika nav mācīta visus trīs vidusskolas gadus, eksāmens būšot dabas zinībās. Sākumā bija doma, ka pirmo šāda veida eksāmenu liks tie skolēni, kuri 12. klasi beigs 2015. gadā. Jaunieceltā ministre Ina Druviete paziņoja, ka šāds eksāmens būs 2016. gadā. Ātrāk eksāmenu noorganizēt nebūtu iespējams.
Jautājums – kādēļ ieviest vēl vienu eksāmenu? IZM un Ekonomikas ministrija uzskata, ka nākotnē ļoti liels darbinieku pieprasījums būs tieši ķīmijas un fizikas nozarēs, bet arvien mazāk skolēnu izvēlas studēt šīs jomas.
Pirms vairākiem gadiem tieši šādas diskusijas bija par obligāto eksāmenu matemātikā. Pašlaik skolēni nevarētu iedomāties vēl grūtāku obligāto eksāmenu kā matemātika, jo tieši šajā mācībā rezultāti ir diezgan bēdīgi. Pagājušajā gadā matemātikas eksāmenā vidējais vidusskolēnu saņemtais vērtējums bija 37,3 procenti no simts procentiem.
Kamēr valdība vēl lemj, vai skolēniem vajadzīgs piektais eksāmens, daudzi izsaka viedokli par iespējamajām pārmaiņām. Pajautāju, ko domā manas skolas
ķīmijas un fizikas pasniedzēji. Arnis Andersons, DA Cēsu Valsts ģimnāzijas ķīmijas skolotājs, cer, ka kopīgo, obligāto eksāmenu neieviesīs, ķīmija un fizika būs izvēles eksāmens. Skolotājs ievērojis, ka paziņojums par iespējamo obligāto
eksāmenu skolēnu attieksmi pret dabaszinību priekšmetiem nav mainījis. Skolotājs arī cer, ja tomēr ķīmijā eksāmens visiem būs obligāts, tad ministrija samazinās eksāmena apjomu. Pašreizējo var nokārtot tikai tie, kuri ļoti labi pārzina ķīmiju.
Ainārs Vītols, DA Cēsu Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs, uzskata, ka ieguvēji gaidāmajās pārmaiņās būs tie, kuriem zināšanu līmenis priekšmetos nav ļoti augsts, fizikas un ķīmijas vidējais zināšanu līmenis līdz ar eksāmenu celsies, taču cietīs skolēni – topošie inženieri, skolēni, kuri gatavojas ķīmijas vai fizikas olimpiādēm, jo skolotāji būs spiesti vairāk pievērsties audzēkņiem, kuriem dabaszinības nav stiprākā puse, bet eksāmenam jāgatavojas. Tiesa, topošie žurnālisti vairāk uzzinās par astronomiju, bet topošie inženieri aizies uz augstskolām ne tik sagatavoti kā tagad, domā skolotājs. Viņš teic, ka ministrija lai necer, ka obligātais eksāmens vairāk skolēnu pievērsīs eksaktajām zinātnēm. Matemātikas eksāmens skolēnu vidējo zināšanu līmeni šajā priekšmetā gan pacēla, taču par matemātiķu profesiju jaunieši interesējas arvien mazāk.
Mans, skolnieces, viedoklis dalās. Labi, ka tagad jaunieši vairāk pievērsīsies dabaszinību apgūšanai, jo bieži vien redzu, ka vienaudži, runājot par lietām, kas saistītas ar fiziku vai ķīmiju, ir vienaldzīgi. Skolēni uzskata, ka viņiem šīs zināšanas nebūs vajadzīgas, tādēļ lielāku uzmanību pievērš matemātikai, vēsturei vai valodām. Taču redzu, cik daudz ģimnāzijā jāmācās, lai teicami apgūtu un labi nokārtotu jau obligātos trīs eksāmenus un vienu pēc izvēles, jo prasības eksāmenos ir ļoti augstas. Ja ieviesīs piekto eksāmenu, iespējams, skolēni varēs aizmirst par citām aktivitātēm, būs jāpievēršas tikai mācību grāmatām.
Vēl nekas nav pateikts oficiāli. Valdība lems, vai no 2016. gada būs jākārto obligātais eksāmens fizikā vai ķīmijā. Mūsu klasi tas neskars. Vēlu veiksmi valdībai atrast tiešām pareizās sviras, lai pēc iespējas vairāk skolēni interesētos par profesijām, saistītām ar fiziku un ķīmiju! Ruta Ceimere, DA Cēsu Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece
Komentāri