Reizi divos gados izdod pasaules kultūrā ievērības cienīgu un svinamo jubileju kalendāru. To veido starptautiskā organizācija UNESCO. Tās kalendārā arvien ir arī kāds dižens latvietis. 2014.gadā divsimtgade pienākusi vidzemniekam Jānim Cimzem.
Bērni un jaunieši, kuri Cēsīs apgūst mūziku ar profesionālu ievirzi, pedagogu rosināti, izcilā skolotāja, ērģelnieka, tautasdziesmu apdarinātāja, latviešu kora mūzikas pamatlicēja J.Cimzes gadskārtu aicināja atzīmēt tautasdziesmu koncertā. Tā izveidošanā krietni pastrādāja teju visi A.Kalniņa Cēsu Mūzikas skolas pedagogi, bet idejisko virzību – kā jaunai paaudzei darīt pazīstamu Jāņa Cimzes vārdu – bija uzņēmušies Ivars Rausis un Benita Zvīgule. Bija koncerts – lekcija, bija klausītāji un dalībnieki. Bērnu mūzikas skolas un mūzikas vidusskolas audzēkņi sniedza stundu garu priekšnesumu virkni – tikai tautasdziesmas. Skolotāja Benita tām cauri vija Cimzes dzīvesstāstu. To varētu uztvert arī kā teiksmu par latviešiem, par mūsu muzikalitāti un tautas spēku dziesmā, ja stāstījumā nebūtu konkrēti gada skaitļi un milzum daudz, ko mūzikā paveicis Jānis Cimze.
Jaunāko klašu bērniem, mazajiem censoņiem klavieru ansambļos, ģitāras un čella spēlētājiem no šī koncerta droši vien vairāk paliks prātā melodijas, iespējams, mazāk no sacītā, kā gadu simtos līdzās pastāvot divām kultūrām – vācu un latviešu -, tautasdziesmas kļuva par latviešu mūzikas pamatu. Taču mazie zinās saukt vārdus – Jānis Cimze, Emilis Melngailis, Jurjānu Andrejs, zinās teikt, ka šie vīri krietni pastrādājuši, veidojot tautasdziesmu apdares. Jānis Cimze jo īpaši – 12 gados vairāk nekā 200 dziesmām.
Teju 20 dziesmu bija koncerta programmā. Kā tās rotājās klausītāju priekšā mūzikas vidusskolas, kaut arī nelielā, kora izpildījumā diriģentes Līgas Priedītes un jauno, vēl topošo diriģentu vadībā!
Kā tās mirdzēja vokālo duetu un kokļu ansambļu izpildījumā! Ļoti latviskā koncerta liecinieki bija jauno, topošo mūziķu vecāki. Mūzikas iepazīšanas stunda tā bija arī daļai no Cēsu internātskolas audzēkņiem. Viņu skolas skanīgajā zālē Bērzainē notika koncerts.
Taču patiesumā, kā tautasdziesmas tika atskaņotas, sulīgumā, kā tika stāstīts par mūzikas vēsturi, bija tik daudz spēka, ka koncertu būtu vērts dzirdēt arī citiem. Kaut vai lai atgādinātu par ceļu uz pirmajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, arī uz pirmajiem Dziesmu svētkiem 19. gadsimtā, atgādinātu par to, kā Cēsu jauktais koris vēsturē pirmajos koru karos ieguva otro, bet Vecpiebalgas koris trešo vietu.
Pavasarī Cēsu Mūzikas vidusskolai jau būs sava zāle jaunajā koncertzālē. Ja skola aicinās, domāju, cēsnieki atnāks paklausīsies, kā tik pazīstamās tautasdziesmas skan bērnu un jauniešu izpildījumā. Cēsnieki būs gandarīti, ka var atsvaidzināt atmiņā Jāņa Cimzes dzīves gājumu un tādējādi nosvinēt dižā vidzemnieka, diriģentu skolotāja divsimtgadi! Mairita Kaņepe
Komentāri