Vai angļu valodas skolotājas spētu teicami startēt dabas zinību konferencē, kas rīkota Eiropas valstu skolotājiem? Jā, ja viņas nāk no Priekuļu vidusskolas – starptautiski atzītas Zaļā karoga skolas.
Tiem, kas neticībā grozītu galvas, vai fizikas, ķīmijas un bioloģijas skolotājiem Spānijā, Portugālē, Čehijā, Polijā, Itālijā un Slovēnijā bija ko pamācīties no skolas Latvijā, tad atliktu tikai uzmest aci videofilmiņai ar stāstu par to, kas jau īstenojies Priekuļu vidusskolā, un šaubas zustu.
Atliek vien piebilst, ka ne tikai angļu valodas skolotājas, kā Baiba Karlsberga un Daiga Jakobsone var runāt par dabas aizsardzības izglītību, uzstājoties starptautiskā auditorijā. To varētu uzņemties arī citi pedagogi, jo Priekuļu vidusskola ne velti ir titulēta Zaļā karoga skola, kurā dabas aizsardzību māca, ļaujot skolēniem izdarīt pētījumus. Citiem vārdiem sakot, Priekuļu vidusskolas ikdienas darbu kārtībā ir pētnieciskie projekti, kuros skolēni apgūst vides jautājumus par enerģētikas, ūdens resursu izmantošanas un atkritumu pārstrādi, zināšanas par to, kas pasaulē veicina klimata pārmaiņas.
Pieredzes apkopošana, skolēniem padziļinātas izpratnes veidošana par vidi, projektu metodes mācību darbā – svarīgākie argumenti, kuri Priekuļu vidusskolas pedagogus pirms diviem gadiem rosināja iesaistīties starptautiskā Eiropas valstu skolu projektā “Četri elementi”. Maijā šis projekts beigsies, piecu valstu skolotāji ieradīsies sestajā – Latvijā, lai Priekuļu vidusskolā strādātu pie kopsavilkuma.
Šī bija daudzpusējā skolu partnerība, kuru Eiropas Savienība caur programmu Comenius atbalstījusi finansiāli. Projekta dalībnieki ir gatavi nākt klajā ar nebijušiem materiāliem skolām. Tie rāda ceļu, cik dažādi, ne tikai tradicionālajā mācību stundā, kurā bērni klausās skolotāju,
dabas zinātnes var mācīt jaunajai paaudzei. Pedagogi rādīs, ka dabas zinātnes lielā mērā apgūstamas, uzdodot skolēniem veikt pētnieciskus darbus.
Baiba Karlsberga stāsta, ka divos gados meklētie un rastie ceļi vides izglītības veicināšanai skolās turpmāk noderēs daudzu Eiropas valstu pedagogiem. Internetā attiecīgās vietnēs būs pieejami
materiāli ikdienas darbam skolās. Tajā skaitā mācību filmas, stundu plāni. Izveidots arī mācībām noderīgs fotoalbums par četriem elementiem (uguni, ūdeni, gaisu un zemi) četros gadalaikos. Albuma attēlu autori ir projektā iesaistīto skolu audzēkņi. Latviju pārstāv Priekuļu vidusskolas skolēni, kuri Latviju fotografējuši ziemā, pavasarī, vasarā un rudenī. Albums ļaus ieskatīties Eiropas dienvidrietumos un ziemeļaustrumos.
“Tas toreiz bija izaicinājums – pēdējā brīdī
iesaistīties projektā par dabas aizsardzības izglītību,” tagad atceras Baiba Karlsberga un secina, ka divu gadu laikā vēlme turēt līdzi skolām no piecām citām valstīm pavērusi interesantu un arī paveicamu darba lauku. Ieguvums ir arī tas, ka šajos gados 38 skolēni un septiņi skolotāji no Priekuļiem varējuši doties bezmaksas ceļojumos pa Eiropu, jo katra darba vizīte notikusi citā valstī.
Pavasarī projekts beigsies, ziedēšanas laikā draugu skolas ciemosies Priekuļos, taču priekuliešiem ar šo tikšanos saistās arī tālejoši plāni. Ja tie izdosies, notiks arī skolotāju apmaiņa, kad Priekuļu pedagogi uz laiku pastrādās citu valstu skolās, bet uz Latviju atbrauks un klašu priekšā stāsies neredzēti skolotāji. “Mēs labi iekļaujamies Eiropas izglītības sistēmā, esam konkurētspējīgi, mūsu pedagogus ārzemēs atkal grib satikt un mācīties pie viņiem,” tādi ir Baibas Karlsbergas secinājumi, kurus likusi izdarīt starptautiskā sadarbība.
Vispirms Nacionālā komiteja Latvijā Priekuļos tapušajam plānam, pēc tam arī Akadēmisko programmu aģentūra Briselē sešu valstu skolu plānam “Četri elementi (dabas aizsardzības izglītībā) uz pētījumiem balstītā apmācībā” devusi visaugstāko novērtējumu.
Cik stipra Priekuļu vidusskola ir dabas zinībās un dabas aizsardzības izglītībā, ārzemnieki zina, bet īsti nezina, cik stipri mēs esam kora un tautas deju mākslās, kā arī viesmīlībā. Maijā, atbraucot uz Latviju, būs pats labākais laiks, lai to uzzinātu. Mairita Kaņepe
Komentāri