Nākošvasar Rīgā skolu jaunatne pulcēsies uz Dziesmu un deju svētkiem, bet šovasar Cēsu vēsturiskā rajona skolu audzēkņi, apguvuši lielāko daļu no gaidāmo svētku repertuāra, svētkus svinēja Cēsīs.
Mūzikas un deju pedagogi, arī pašvaldības darbību plānoja tā, lai mācību gada noslēgumā koru un tautas deju kolektīvu dalībnieki varētu gavilēt Bērnu dziesmu un deju svētkos.
Zinot, ka maija beigās mēdz būt mainīgi laika apstākļi, lielie svētki notika zem jumta – Cēsu sporta kompleksā. Telpa liela, bet tribīnēs visiem koru dziedātājiem – ap 800 dalībniekiem – nepietika vietas, tāpēc bija saliktas papildu solu rindas. Dejotāju bija vēl vairāk, bet deju laukums plašs, tāpēc skatītāji lielajā svētku koncertā “Tuk – tuk brīvā” ieraudzīja, cik daudz ir dejotāju dažāda vecuma grupās. Svētku dalībnieku kvēlākie līdzjutēji bija bērnu ģimenes. Katra bērna vecāki un vecvecāki daudzskaitlīgajā korī un kuplajā deju pulkā mēģināja saskatīt savējos, redzēt uz laukuma, kas tad daudzajās kora un deju stundās paveikts. Būtu labi, ja visi pieaugušie, un skatītājos viņu bija vai tūkstotis, uz šo notikumu skatītos kā uz koncertu, nevis kaut ko līdzīgu piknikam brīvdabā, kad, skanot dziesmām, var arī skaļi sarunāties un staigāt citiem skatītājiem garām.
Koncertā varēja arī jaust, kādas Latvijai svarīgas tēmas, ar jaunās paaudzes balsīm un sirdīm paustas, izskanēs uz lielās dziesmu svētku estrādes Mežaparkā un tiks izdejotas stadionā.
“Mums ir inteliģenti bērni, kuri vēlas saglabāt mūsu kultūru caur kora dziesmām un tautas dejām. Šobrīd jaunajai paaudzei ir daudz iespēju, kur un kā darboties, bet netrūkst skolēnu, kuri izvēlas dziedāt korī vai dejot tautas dejas, darot to no sirds,” novērojumos dalās vēsturiskā Cēsu rajona mūzikas pedagogu apvienības vadītāja Ilga Šķendere un piebilst: “Jaunpiebalgā un vairākās Cēsu skolās ne tikai pedagogi, arī skolu vadība gatava veltīt daudz enerģijas, lai tautas mākslas kolektīvi būtu skolas rota.”
Lai uzstātos svētkos Rīgā, katru reizi pirms svētkiem nākas izturēt lielu konkurenci, it sevišķi deju kolektīviem. Visi tā arī uz Rīgu netiek, bet dziesmu un deju svētkos Cēsīs, tāpat kā iepriekšējos gadus maijā, gaidīts ikviens kora dalībnieks un dejotājs. Svētku dienai tiek veidoti tādi apstākļi, lai dalībniekiem aizraujas elpa, lai bērni tos neuztver kā obligātu mācību pasākumu, bet kā laimīgas stundas. Bērnišķība, jautrība, mazliet dauzīšanās – tas viss Ingas Cipes režijā piestāvēja bērnu svētkiem – īstai gavilēšanai pēdējā mācību dienā. Dalībniekiem divu stundu laikā starp koncerta programmas 24 priekšnesumiem bija daudz nezināmā, kas pārsteidza un iepriecināja. Nopietnība un dziļums dziesmās, pamatīgums un spēks dejās mijās ar vakara vadītāja – Krauklēna tēla – jokiem, ņemtiem no bērnu dzīves. Svētku rīkotāji bija izsvēruši un svētkus veidojuši tā, lai latviskā kultūra un pati Dziesmu svētku būtība, tautas tradīciju pārmantošana pie jaunās paaudzes atnāktu dabīgā ceļā.
Tā arī šoreiz, kopkorī dziedot dziesmu “Mana tēvu zeme” un fināla dejā “Es noaudu zvaigžņu segu” radot izjūtu gleznu, patriotisks un filozofisks skatījums uz sevi, uz ģimeni, skolu, novadu un visu Latviju dalībniekiem saistījās ar dzīves svinēšanu – pa īstam. Mairita Kaņepe
Komentāri