Oktobra pirmā piektdiena daļā Latvijas skolu, it sevišķi vecākajās klasēs tiek veltīta pedagoga profesijas izpētei.
Arvien mazāk tas atgādina jokošanos, iesaistoties lomu spēlēs, kad skolēni pārģērbjas par skolotājiem un pedagogi spēlē pretī, iejūtoties pārsvarā nerātnu audzēkņu ādā, kaut gan notiek arī tā.
Tagad biežāk novērojams tas, ka skolēni, kuriem šajā mācību gadā būs jāizdara izvēle starp profesijām, kuru apgūt, neatsakās pastrādāt, lai vienu dienu domātu un rīkotos kā pieaugušais, kuram 40 minūtes jāstājas klases priekšā. Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā gatavošanās lomu maiņai, kad 12. klases skolēni ies jaunāko klašu stundās un vadīs tās, notika metodiski. Tika izpētīts stundu saraksts, sadalīti pienākumi, izraudzītas tēmas, kurām jāsagatavojas, lai 18 gadīgi jaunieši uz vienu dienu varētu aizstāt profesionālus pedagogus. Jauniešu uzdevums bija iepriekš vienoties ar mācību priekšmetu skolotājiem, kas no plānā paredzētās apgūstamās mācību vielas tiks apgūts katrā no konkrētajām stundām bioloģijā, ķīmijā, literatūrā vai sportā.
Ģimnāzijas skolēnu dome Skolotāju dienā bija gatava uzņemties vēl vairāk – uz dažām stundām uzņemties skolas vadību, apzinoties, ka jāgarantē ne tikai nepārtraukts mācību darbs, bet arī kārtība stundu starpbrīžos. Par direktori ar lielu entuziasmu bija pieteikusies būt Elīna Valdmane, viņu aktīvi atbalstīt bija gatavas Vineta Freimane – Medne un Ramona Goba, kļūstot par direktora vietniecēm.
“Ja darba dienas beigās jūtaties noguruši, kā es tagad, tad laikam tas ir ļoti smags darbs – vadīt skolu un strādāt ar klasēm,” Skolotāju dienas norišu ģimnāzijas kopsavilkumā sacīja Elīna Valdmane. Viņa bilda, ka domājusi par skolotāja profesijas izvēli, bet tagad par to sākusi šaubīties. Elīna vērtēja, ka panākt sadarbību ar skolēniem neesot viegls uzdevums, pat panākt sadarbību ar pedagogiem brīdī, kad viņi iejutušies skolēnu lomā. Skolotāju dienas noslēgumā noklausījušies jauniegūtās direktores atskaiti, pedagogi steidzās jaunieti nomierināt, atzīstot, ka katrā profesijā ir savas grūtības, bet tās iespējams pārvarēt. Pedagogi aptvēra, ka, veidojot klasi, paši todien tik ļoti aizrāvušies ar iejušanos nepaklausīgu audzēkņu lomās, ka sagatavoto prezentāciju par Cēsīm nav uzmanīgi noklausījušies. Tikai viens no “klases” spējis teicami izpildīt testa uzdevumu, kurā bija jāiegaumē daudz faktu un skaitļu. Pieaugušie jauniešiem atvainojās par pārāk lielo aizrautību blēņu atdarināšanā un tūlīt nodemonstrēja no jauniešiem aizgūto prieku mākslinieciski izpausties. Pedagogi sniedza kopīgu muzikālu priekšnesumu un atzinās, ka neatminas, kad darba dienu steigā iepriekš tā būtu darījuši.
Ģimnāzijas pedagogus apmierināja dzirdētais, klausoties Skolotāju dienas stundu vadītāju vērtējumos par paveikto, stājoties klašu priekšā. 12. klašu skolēni pie savām veiksmēm pedagoģiskajā profesijā pieskaitīja to, ka jaunāko klašu audzēkņi viņos ieklausījušies, labprāt risinājuši dotos uzdevumus. Pie neveiksmēm tika nosauktas stundas, kurās daļu klases nav izdevies izraut no vēlēšanās piespiesties līdzdarboties, piemēram, sportā. Daži no jaunajiem skolotājiem atzina, ka viņiem pietrūcis zināšanu, kādas grūtības pakāpes uzdevumus sagatavot. Tests bioloģijā attiecīgajai klasei izrādījies par grūtu. Taču skolēni, kas vadīja stundas ķīmijā, savus pedagogus mierināja, ka eksperimenti kopā ar jaunāko klašu audzēkņiem bijuši veiksmīgi, un ziņoja: “Skola palikusi vecajā vietā”.
Pieaugušie izdarīja savus secinājumus, ka jaunieši, kuri uz vienu dienu pildījuši pedagoga darbu, guvuši virkni impulsu pārdomām. Aizdomājušies arī par to, cik daudz jāstrādā, lai panāktu to, ka pedagogā ieklausās. Nav pat nozīmes tam, kāda vecuma vai profesijas cilvēku priekšā stājas, pirms to darīt, ir nopietni jāgatavojas. Pedagogi pateicās ģimnāzijas jauniešu domei, ka tā savu apņemšanos vadīt Skolotāju dienas norises pildījusi ar tik lielu atbildību. Par nopietnību liecinājuši ne vien darbi, arī āriene, šai dienai rūpīgi izraudzītais apģērbs. “Jūs šodien ieskatījāties atbildīgā, grūtā un ļoti skaistā profesijā,” šādās domās bija DA Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore Dace Eglīte un viņas kolēģi no skolotāju komandas. Mairita Kaņepe
Komentāri