Līgatniete Daina Birne atceras, ka bērnībā virtuvē vienmēr stāvējusi krūze ar zāļu tējām, lai ir ko padzerties. Zālītes vienmēr vāktas un žāvētas.
“Mamma arī teica, ja esi saaukstējies, uzvārīsim aveņu tēju, ja vēders apsāpas, dzersim kumelīšu tēju,” stāsta Daina un piebilst, ka no bērnības arī pašai veidojusies interese par zālītēm. Aizvien vairāk iepazīti dažādi augi gan pēc bildēm, gan no zinātājiem. “Mācīšanās ir nepārtraukta. Ilgi nezināju, kāda izskatās bitene. Iestādīju, tad iepazinu. Kad veikalos jau varēja nopirkt dažādas sēklas, gribējās daudz ko iesēt. Māteres tinktūru zināju, kad ieraudzīju sirdsmāteres sēklas, protams, iesēju. Pēc tam tik sapratu, ka esmu sasējusi nezāles, jo dārzs bija pilns,” smej līgatniete. Pie mājas dārzā Dainai ir ārstniecības augu dobes.
Dārzā aug arī pļavas augi. Saimniece atzīst, kāpēc raspodiņu iet vākt uz pļavu, ja tas var augt arī dārza malā, arī baldriāniem sētmalē labi patīk. Kumelītes zied pa visu dārzu. Kad nozied un ziedi novākti, tad var arī daļu izravēt. “Dārzā ir ļoti daudz augu, katrai zālītei sava vērtība,” uzsver Daina un atzīst, ka audzēt tējas un vākt, iet pļavā, ir ikdienas nepieciešamība. Pļava, dārzs dod mieru un reizē spēcina.
Pēdējos gados Daina sastādījusi padsmit šķirņu mētras. “Sākumā domāju, ka starp tām nav nekādas atšķirības. Kad iegādājos šokolādes mētru, to varēja atšķirt uzreiz, lapiņas ir tumšākas. Šveices mētra, šķiet, tā pati citronmelise vien ir. Ar gadiem redzi, arī sasmaržo un sagaršo atšķirību. Katrai mētrai ir citādas lapiņas, krāsa, arī smarža. Kaķu mētru ne ar vienu nevar sajaukt,” domās dalās Daina un pastāsta, ka upes mētru zinātāji atzīst par vērtīgāko. Viņa pārliecinājusies, ka, audzējot mētras, jārēķinās, ka tās nesamierināsies tikai ar ierādīto dobi. Pirmajā gadā augs, kur norādīts, nākamajā jau būs atradusi labāku zemi ārpus dobes. “Vajag rudenī uzbērt zemi, tad neiet meklēt auglīgāku vietu,” padomu dod Daina.
Vairākas vasaras līgatniete sēj citronzāli. Pavāriem tā ir cienīta piedeva ēdienu gatavošanā, bet ir garšīga arī tējā. Citronzāle nepārziemo, vienkāršāk katru pavasari iesēt.
Ap Jāņiem ir īstais laiks vākt zāļu tējas, par to katru vasaru tiek atgādināts. Daina tam īsti nepiekrīt. “Spēcīgi ir tie augi, kas tagad zied. Kāda jēga plūkt vīgriezi vai pelašķi, asinszāli, kas nezied. Pirtsslotām var griezt, bet tējām jāpagaida, kad zied. Katram augam ir savs laiks,” pārliecināta zāļu tēju audzētāja un vācēja. Mēness fāzes Daina neievēro, ne tāpēc, ka neticētu to ietekmei, bet gan tāpēc, ka ikdienas darbi neļauj iekļauties to ritmā. Viņa atzīst: “Nesēju jaunā vai vecā Mēnesī, bet zemē. Ja par augu rūpēsies, izaugs tāpat.” Augiem nav sliktu laikapstākļu, tie aug un zied, cilvēkam gan jārēķinās, ka kāda auga ziedēšanas laikā var līt, tad tajā to vasarā ievākt neizdosies.
Dārzā un pļavā savāktās tējas Daina žāvē verandā. Ne buntītēs, bet sagrieztas uz papīra vai auduma. “Ikdienā dzeru dažādus maisījumus, bet vienmēr klāt piemetu kādu mētru,” atklāt Daina. Tā kā parasti zālīšu tējām tiek savākts vairāk nekā pašu ģimenei un draugiem vajag, ziemā Daina tējas piedāvā arī tirdziņā.
Dainas vaļasprieks ir floristika. Tur bez augiem neiztikt. Kompozīcijās tas pats parastais pelašķis spēj konkurēt ar glezniem ziediem. Šopavasar Daina izžāvējusi buntītes ar ceriņziediem. Izkaltuši labi, pušķos varētu labi izskatīties.
“Visu audzēju savam priekam. Ārstniecības augi, lai arī cik kurš kaprīzs, nav jāmēslo, ja vieta nepatiks, aizies citur kā jau savvaļnieki. Ja kārtīgi samēslos, piemēram, kumelītes, tās saaugs garas un sakritīs veldrē.
“Katrs pats vislabāk zina, kādu tēju dzert. Ja nav veselības problēmu, lielākā daļa par zāļu tējām neinteresējas, dzer vien tās ierastās – piparmētru, kumelīšu, liepziedu. Bet ir taču tik daudz dažādu augu. Kad iepazīsti, zini, kā izmantot. Negausīgi gan nevajag vākt. Nākampavasar tāpat gribēties plūkt un žāvēt, dzert jaunu tēju,” saka līgatniete Daina Birne.
Komentāri