Pirms mēneša Valmieras teātrī pirmizrādi piedzīvoja Annas Brigaderes pasaku luga “Maija un Paija”. Drīz pēc tam to devās noskatīties Cēsu Valsts ģimnāzijas abu 8. klašu skolēni. Reti kurš no viņiem bija izvairījies un 6. klasi beidzis, neizlasot slaveno A.Brigaderes pasaku. Tāpēc uz teātri devās diezgan sagatavoti skatītāji. “Druva” sniedz ieskatu jauniešu domās par režisora un reizē šīs izrādes scenogrāfa Reiņa Suhanova, aktieru un pārējo izrādes veidotāju veikumu.
Elīza Marta Stangaine: – Izrāde bija balstīta uz līdzīgu domu kā luga – nenovīdība un slinkums nepalīdz gūt cilvēku cieņu. To var gūt ar pieticību. Izrāde, pirmkārt, bija domāta teātri mīlošiem cilvēkiem, kā arī mūsu vecuma un vecākiem, bet principā visiem.
Annija Zariņa: – Izrāde skatītājiem pateica, ka darbs ir panākumu atslēga. Vislabāk tēloja vecīši, satikti pazemē, tieši tādus es viņus iedomājos, lasot grāmatu. Izrāde domāta bērniem un vecākiem, bet bija pārāk gara, lai mazi bērni izturētu.
Anastasija Skribe: – Izrādē bija dziļas domas, arī tāda – jāizdara daudz laba, tas vienmēr atmaksāsies. Pārsteidza Paijas tēls, aktrise Rūta Dišlere. Lasot biju iedomājusies neglītu, rupju skuķi, bet uz skatuves ieraudzīju spraigu, jā, brīžiem ļoti riebīgu, bet mērķtiecīgu meiteni. Izrāde vecākiem par 11 gadiem būs par garlaicīgu, jo ir bez dziļākas domas, man patīk nopietnākas izrādes, bet liels paldies teātra darbiniekiem, darbs ieguldīts milzīgs!
Niks Līnis: Ja cilvēks būs ļauns, ļauna būs viņam alga. Mani pārsteidza cik izcili bija attēlota Laima, aktrise Inga Apine. Izrāde bija domāta no 3 – 15 gadu vecumam, vecākiem arī patiks, jo bija daudzas labas frāzes.
Lorna Barbara Ērla: Izrāde lika domāt kas ir svarīgāk – zīda drānas un prinči vai darbs, laime un īsta mīlestība, par to, ka laime un mīlestība ir jānopelna, laime ir atrodama vienkāršos priekos ģimenē, darbā, dziedāšanā. Izrāde bija pietiekoši vienkārša un vienlaikus sarežģīta, lai ieinteresētu visu vecumu skatītājus.
Marta Martinsone: – Kā jau bērnu izrādē visi tēli bija nedaudz pārspīlēti, bet aktieri tos izspēlēja ļoti labi, īpaši Paija spītīgās un izlutinātās meitenes lomā. Šī gluži nav izrāde maziem bērniem, jo pietiekoši nopietna, lai to apmeklētu pusaudži un pieaugušie.
Māris Millers: – Izrāde ir par labo un slikto māsu, varbūt ne slikto, bet par māsām – spindzelīgo un izpalīdzīgo. Velns izskatījās pēc neiznākušas salaveča parodijas ar sarkanu bārdu. Mēs bijām par daudz veci šim pasākumam.
Alise Līce: – Vislabākā aktierspēle bija velniem. Galvenajam velnam Arnoldam Osim laba fraka, visiem saskaņotas krāsas, interesanti nagi, labas balsis. Man nepatika Maija. Lai gan spēlēja laba aktrise Elīna Vāne, viņa bija pārāk liela un pieaugusi šai lomai, vairāk izskatījās pēc mammas. Izrādi es neieteiktu nevienam – bērniem pārāk sarežģīti klausīties par „Laimas atslēgām”, bet man bija garlaicīgi.
Kristiāns Potašovs: – Izrādē par cilvēku dažādo attieksmi pret dzīvi aktieri spēlēja labā līmenī, bet scenogrāfija bija pa īstam kvalitatīva, videografika – augsta līmeņa, režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs, video māksliniece Katrīna Neiburga bija ļoti labi pastrādājuši. Katrā vecumā šo izrādi uztvers savādāk. Izrāde man raisīja pārdomas, tātad bija laba.
Mairis Teteris: – Izrāde par to, ka dots devējam atdodas, ka nevajag nolaist rokas, lai cik slikti nebūtu. Tas, kā Varis no sliņķa pārvēršas par princi bija aizraujoši. Lasot lugu, Vara tēls man nelikās interesants, bet domas mainījās Riharda Jakovela aktierspēles dēļ.
Samanta Savkina: – Kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone atsvaidzināja manu atmiņu par pasakas tēliem, tērpi bija tie, kas visam notiekošajam pasakā deva ticamību. Maija un Paija spēlēja vislabāk.
Krista Kronberga: – Izrāde mācīja, ka iesāktie darbi jāpaveic līdz galam, lai cik grūti tas nebūtu. Īstā alga būs. Aktrise Rūta Dišlere Paijas lomā parādīja talantu
kā attēlot kaprīzu dabu un nepaklausību. Skatuves noformējums bija viens no neparastākajiem, ko esmu redzējusi. Ļoti, ļoti interesanti.
Ralfs Mednis: – Lasot lugu, nedomāju, ka Varis ir tik slinks, bet viss pārējais bija kā grāmatā, kaut dažas ainas netika parādītas. Man patika kā spēlē Paijas mammu, aktrise Ilze Pukinska bija ar tādu enerģiju un entuziasmu.
Normens Rozenovskis: – Izrāde bija par labo pasaulē, ko nesa Maija, kaut gan viņai bija grūta nasta. Skatoties uz Paiju, tieši tādu mātes meitu es arī iedomājos. Lai gan izrāde ir domāta bērniem, to var skatīties arī pieaugušie.
Kristiņas Zelčs: – Izrāde rāda ko dzīve dara labam cilvēkam un ko sliktam. Velns bija labi attēlots, aktieris Arnolds Osis – izskats, uzvedība un tas kā viņš iegūst vergus.
Renāts Jurševskis: – Izrāde parādīja, ka pieticīgam cilvēkam ir vieglāk sasniegt ko labu, nekā izlutinātam.
No Reiņa Suhanova scenogrāfiskiem risinājumiem man vislabāk patika apgrieztie koki ellē.
Ivo Markovs: – Varis man atgādināja vairumu skolnieku – necieš smagu darbu, vairāk grib gulēt, bet izrādes beigās kļūst aktīvs, tāpat kā skolnieks mācību gada beigās. Izrāde piemērota skatītājiem no 12 gadiem, jo jaunākiem būs grūti saprast sižetu, bet skatītājiem vecākiem par 35 gadiem nebūs piemēroti joki, jo tad vajadzētu melno humoru.
Trīne Žagare: – No tēliem interesantākās bija Paijas mātes palīdzes, īpaši Ineses Ramutes tēls, viņa parādīja egoismu un raksturu bez īpašas kliegšanas. Vara tēls, aktieris Rihards Jakovels
ar savu miegainību bija pārspīlēts. Jau no pirmā brīža kļuva skaidrs, ka viņš ir slinks. Izrāde bija vājākā aktierspēles ziņā, kuru pēdējo trīs gadu laikā esmu redzējusi. Tā domāta ne jaunākiem par 11 gadiem, bet jau 15 gadīgiem kaut kas bija nesaprotams.
Lizete Goba: – Izrāde bija par to, ka cilvēks var mainīties. Mani pārsteidza Maija un Paija. Aktrises ļoti labi tēloja, Paija tieši tāda, kādu iedomājos lasot pasaku 6. klasē. Bet Laima, aktrise Inga Apine patiesi iemiesojās lomā.
Lauris Dedumets: – Neatceros, ka būtu lasījis grāmatu, tāpēc nezinu cik precīzi viss attēlots. Man šķiet, ka izrāde domāta 5. un 6. klases vecuma bērniem, bet, ja nav lasīts, būs sarežģīti visam izsekot. Mani pārsteidza Varis. Viņš visu lugas sākumu gulēja, neskatoties, ka apkārtējie bļaustās.
Diāna Paula Upmale: – Izrāde bija par konkurenci starp māsām, cīņu par labākās titulu. Paijas būtība
netika pārspīlēta. Izrādi jāskatās pamatskolā, jo tad var sākt uztvert izrādes domas. Visiespaidīgākais tēls bija Saules māte – cēla un varonīga.
Māra Mote: – Sākumā biju apjukusi, jo nesapratu kas notiek, vēlāk viss sagāja savās vietās. Pamācība, kā vienmēr, bija. Ļoti labi izdomāti gaismas un skaņas efekti. Varbūt esmu par vecu šai izrādei, jo dažās vietās kļuva garlaicīgi. Manuprāt labāk skatīties sākumskolā.
Andris Vanags: – Mani pārsteidza Maijas rīcība un doma – būt par Paijas draugu, neskatoties uz to, ka pamāte Maiju gribēja pazudināt.
Roberts Gaspersons: – Izrādē bija divas māsas, bet īsti šīs izrādes domu nesapratu. Vislabāk man patika Varis, aktieris Rihards Jakovels savu lomu spēlēja augstākajā līmenī un izrādi padarīja interesantu. Kopumā izrādē viss bija pārāk bērnišķīgi.
Elīza Drabovica: – Mani pārsteidza Paija – cik slikti viņa izturējās un Varis par to, ka no tik liela sliņķa var kļūt par izpalīdzīgu puisi. Visvairāk es slavētu Maiju – aktrisi Elīnu Vāni. Viņa lomu iznesa perfekti. Kostīmiem, domāju, gan nevajadzēja būt tik krāsainiem.
Marta Selga: – Scenogrāfijā uz skatuves viss bija ļoti labi izdomāts. No tēliem visvairāk pārsteidza Paija, aktrise Rūta Dišlere ar savu attieksmi pret apkārtējiem. Man šķiet, jauniešu auditorijai patiktu interesantākas izrādes ar citiem aktieriem, šis teātris bija vairāk domāts pensionāriem.
Anna Liperte: – Vara tēlotājam Rihardam Jakovelam ļoti labi padevās attēlot sliņķi, skatuves fons bija interesants, bet šo izrādi iesaku pieaugušiem cilvēkiem. Dažas vietas bija par grūtu priekš mana prāta, kaut kopumā skatīties bija interesanti.
Rihards Rubīns: – Izrāde bija par divām māsām, kas nesadzīvoja. Teātris skatītāju auditorijā droši vien bija cerējis redzēt vairāk mazu bērnu un pusaudžu.
Mikus Villerušs: – Skatītājiem no šīs izrādes vajadzēja saprast, ka labais vienmēr spēs tikt tālāk, nekā sliktais cilvēks. Mani visvairāk izrādē pārsteidza Laima, aktrise Inga Apine – viņas aktierspēle un košie tērpi, bet ļoti patika 3D efekts, tas, ka pasaule uz skatuves bija ar dubultajām sienām. Vienīgi statīvus, ar kuriem nolaida kokus, vajadzēja padarīt neredzamus. Iesaku skatīties līdz 6. klasei, ne vecākiem. Man bija neinteresanti.
Līva Ģipsle: – Izrāde bija par māsām, kurām jāmēro tāls ceļš vienai pie otras, lai piedotu kļūtu nešķiramas. Izrādi iesaku sava vecuma jauniešiem, pieaugušajiem tas varētu būt garlaicīgi. Vienīgi latviešu valodas skolotājiem varētu būt interesanti.
Arta Grazdiņa: – Izrādē mani pārsteidza Laima, aktrise Inga Apine. Cik labi viņa prata dot padomus, palīdzēja. Arī viņas izskats bija pārsteidzošs
– tik skaista, arī mati un kleita. Teātrī varētu būt vairāk stāstu par māsām – mīlestību un attieksmi vienai pret otru.
Semija Liang: – Drāma bija par normālo, veco, romantisko stāstu – attiecības starp bagāto un ļauno, kā arī nabadzīgo un labo meiteni. Vispār bija garlaicīgi, jo tādi stāsti redzēti jau miljons reižu. Rezultāts zināms jau pašā sākumā, tāpēc drāma vairāk domāta bērniem, pārējiem nebūs pārsteiguma.
Emīlija Kate Tomsone: – Mani pārsteidza Maija, aktrise Elīna Vāne. Lasot biju iedomājusies, ka Maija ir ļoti gaiša, labestīga, taču iestudējumā pavērās arī Maijas „radziņi”. Viņā nebija tik daudz sirsnības, manuprāt, mūsdienām atbilstoši. Scenogrāfija bija apbrīnojama. Likās, ka tiešām esmu mežā, pļavā. Tērpi man nepatika. Tos vajadzēja tautiskākus vai mūsdienīgākus.
Sindija Loze: – Redzēju, ka pasaule nesastāv tikai no laba, arī no slikta un nepatīkama, tāpēc izrāde domāta maziem bērniem, kas to sāk saprast. No visiem uzslavētu kostīmu mākslinieci Annu Heinrihsoni – tēliem tik piemēroti apģērbi.
Sanita Jansone: – Šis stāsts bija domāts maziem bērniem, jo māca, ka ir labi un čakli cilvēki un nejauki cilvēki, kuri nevienam nepatīk.
Kitija Šūlmeistere: – Mani pārsteidza Paija – Rūta Dišlere, nedomāju, ka viņa izrādē būs tik bērnišķīga un neapdomīga. Izrāde pa īstam ir domāta jauniešiem, kuri lugu iepriekš lasījuši, taču auditorijā bija pārsvarā mazi bērni.
Rūta Ķirsone: – Mani, kas izlasījusi „Maiju un Paiju”, visvairāk pārsteidza velni. Necerēju, ka velnus tik labi attēlos. Izrādē gaismas, skaņas atmosfēra – viss bija lieliski saskaņots.
Marta Paula Apsīte: – Skatuves uzbūve bija izcila, īpaši fona efekti, kas bija trīs dimensiāli. Manuprāt, šī luga domāta skolēniem, jo ir kā pamācība dzīvei.
Aleksa Laima Pļaviņa: – Teātris bija par latviešu dzīvi un raksturu, par latviešu dieviem un ticējumiem, par cilvēku atšķirībām. Visvairāk mani pārsteidza Laima, aktrise Inga Apine,
kura uzvedās kā ragana, kad uz galvas bija cepure, bet, kad to noņēma, uzreiz pārvērtās par Laimu – dievieti. Izrāde domāta tiem, kas varētu kārtīgi saprast seno latviešu valodu, es daudzus vārdus un izteicienus nesapratu.
Kristiāna Loze: – Izrāde bija par spēku, par uzvaru pašam ar sevi, atrodot labo sevī. Izrāde ir visiem vecumiem, jo dzīvē atziņu nekad nav par daudz. Izrādē noteikti varēja saprast, kas ir labs dzīvē un kas atmaksājas.
Madara Aļļēna: – Es sapratu, ka izrāde ir par laimi. Tas mani aizrāva, biju ieinteresēta skatīties, taču domu visā, kas notika, bija grūti noturēt. Šķita dīvaini, ka Sirmmāmiņa, aktrise Inga Apine, tā varēja palīdzēt Maijai un vēl tas, ka Maijas tēvs, aktieris
Januss Johansons spēj tik ātri mainīt domas. Es slavētu Maiju – Elīnu Vāni lomā. Lai kas slikts notiktu, viņa gāja uz priekšu, smaidīja, pabeidza nepabeigto.
Andris Circenis: – Mani pārsteidza cik ļauna attēlota Paija, aktrise Rūta Dišlere. Stāstā Paija nebija attēlota tik briesmīga. Man nepatika divās daļās sadalītā skatuve un daudz vairāk varēja izmantot īstas lietas, nevis tās radīt ar projektora palīdzību.
Paula Niklase: – Koki, skatuves gaismas, pats skatuves noformējums bija visinteresantākais, kādu biju Valmieras teātrī redzējusi. Izrādi jāsāk skatīties no 13 gadiem, jo mana māsa, kurai ir deviņi gadi, domu diezin vai saprastu.
Kristīne Blūma: – Manuprāt, Rūtai Dišlerei izdevusies bija Paijas loma. Es Paiju nebiju iedomājusies tik spītīgu un izlepušu. Šī izrāde ir piemērota, lai to skatītos māsas, jo māsas ne vienmēr dzīvo tik saticīgi ar piedošanu kā bija parādīts beigās. Man pašai ir divas māsas, tādēļ izrādē likās, ka attēlota mana dzīve.
Mairita Kaņepe
Komentāri